Benedikts XVI: Euharistijas adorācija – pamats cilvēka un sabiedrības atjaunotnei
Euharistijas adorācijai jākļūst par vienotību ar dzīvo Kungu, kurš ir Mīlestība, un
ar Viņa Mistisko Miesu – norādīja Benedikts XVI, uzrunājot šajās dienās Vatikānā notikušās
Kulta un Sakramentu disciplīnas kongregācijas rīkotās plenārsēdes 70 dalībniekus.
Sēde, ko pirmo reizi vadīja kongregācijas jaunais prefekts kard. Antonio Kanizares
Llovera, sākās 10. martā un noslēdzās šodien. Tās galvenā tēma bija saistīta ar Euharistijas
adorācijas nozīmi Baznīcas dzīvē. Saieta dalībnieki pārdomāja, kādi ir liturģiskie
un pastorālie līdzekļi, ar kuru palīdzību Baznīca mūsdienās varētu dzīvināt ticību
Kunga reālajai klātbūtnei.
Pāvests atgādināja, ka Euharistija ir neizsmeļams
svētuma avots un norādīja uz tās svinību būtisko saistību ar adorāciju. Euharistijas
noslēpums ieņem neaizvietojamu lomu ticīgo dzīvē. Tā ir „ticības noslēpums” un žēlastību
avots. Šajā kontekstā pāvests atgādināja, ka, no vienas puses, visa Baznīcas darbība
ir pakārtota Euharistijas noslēpumam, no otras puses, Baznīca dzīvo un aug, pateicoties
Euharistijai. Mūsu uzdevums – pasvītroja Benedits XVI – ir prast novērtēt šo lielo
dārgumu.
Vārds „adorācija”, tulkojumā no grieķu valodas norāda uz pakļaušanos.
Tas nozīmē, atzīt Dievu kā mūsu dzīves patieso mērauklu. Savukārt, latīņu jēdziens
vairāk norāda uz fizisko aspektu, uz apskāvienu. Pāvests paskaidroja, ka, tādējādi,
pakļaušanās aspekts ietver sevī ciešas draudzības attiecības, jo tas, kuram mēs pakļaujamies,
ir Mīlestība. No tā izriet, ka Euharistijas adorācijai jākļūst par vienotību, par
dziļu saikni ar Kristu un Viņa Baznīcu. Šī saikne ir pamatā katra cilvēka un visas
sabiedrības patiesai atjaunotnei.