Apustuliskā nunciatūra Jordānijā izdevusi paziņojumu par pāvesta vizīti

Pāvests Benedikts XVI ir pieņēmis Jordānijas, Izraelas un Palestīnas civilo un reliģisko autoritāšu uzaicinājumu un no 8. līdz 15. maijam kā svētceļnieks apmeklēs Svēto Zemi. Tā ir vieta, kur Evaņģēlijs pieņēma miesu un garu, kur tas kļuva par zemi un klinti. 1964. gadā Svēto Zemi apmeklēja pāvests Pāvils VI. Viņš bija pirmais Pētera pēctecis, kurš atgriezās vietās, kas saistās ar pestīšanu. Kristus dzimšanas 2000. jubilejā šeit ieradās arī Jānis Pāvils II. Viņa svētceļojums bija iedalīts divās daļās – vispirms Sinaja kalns un vēlāk Betlēme un Jeruzaleme. Un nu garīgajai pieredzei vietās, kur Kristus sludināja Evaņģēliju un kur Baznīca uzsāka spert savus pirmos soļus, gatavojas Benedikts XVI.

Pirmā pietura ceļojuma laikā būs Jordānija. Pāvests šeit uzturēsies no 8. līdz 11. maijam. Vēlāk sekos Jeruzalemes, Betlēmes un Nācaretes apmeklējums. Kā ziņo Jordānijas apustuliskā nunciatūra, pāvesta īpaša vēlēšanās ir tikties ar Svētās Zemes kristiešiem, gan katoļiem, gan arī citu konfesiju piederīgajiem. Pāvests vēlas apliecināt, ka Svētās Zemes kristieši ir viņa rūpju lokā, tāpat arī viņu brāļi un māsas, kas pieder citām reliģijām, un kas tāpat turpina ciest miera trūkumu. Svētais tēvs ieradīsies, lai apliecinātu savu atbalstu visiem, kas vēlas sasniegt mieru un celt labāku pasauli, kur valda miers, drošība un labklājība.

Nunciatūras paziņojumā teikts arī, ka Jordānija, kas ir Svētās Zemes sastāvdaļa, ir laidusi dziļas saknes Tuvo Austrumu Baznīcas garīgajā mantojumā. Tās civilizācija un vēsture pieder visas cilvēces kultūras mantojumam. Jordānija un visa Svētā Zeme ir Katoliskās Baznīcas primārais rūpju objekts, jo īpaši tāpēc, ka tajā samazinās kristiešu skaits. Pāvesta vizīte Jordānijā būs iedrošinājums kristiešiem atbalstīt Baznīcas dzīvi visā reģionā, jo īpaši Svētajā Zemē.

Benedikta XVI ceļojums uz Jordāniju būs viņa 12. starptautiskais ceļojums un pirmais ceļojums uz arābu zemi. Jordānija par to jūtas lepna. Valdība un Baznīca jau gatavojas augstā viesa uzņemšanai.

Pāvesta vizīte notiks laikā, kad šo reģionu kārtējo reizi ir satricinājis nesenais konflikts Gazā. Apustuliskā nunciatūra Jordānijā atgādina, ka Svētais tēvs ir neatlaidīgs miera aizstāvis. Viņš iestājas par tādu mieru, kas ir panākts ar mierīgām sarunām, nevis ar vardarbību. Cilvēki šai reģionā ir izslāpuši pēc taisnības un miera. Bez tam, pāvests vairākkārt ir atzinis, ka Jordānijas hašemītu karaliste ir uzņēmusies galveno lomu būt par dialoga veicinātāju Tuvo Austrumu reģionā.

Apmeklējot Svēto Zemi, kur Dievs atklājās un uzrunāja cilvēku, pāvests vēlas paust cerību, ka tā reiz kļūs par vietu, kur uzplauks miers un taisnība. Svētā Krēsla diplomātiskā pārstāvniecība Jordānijā apliecina, ka Benedikts XVI šeit sastaps mierīgu nāciju, kur harmoniski prot sadzīvot kristieši un musulmaņi, cienot cits citu un strādājot visu labā. Visā zemē darbojas liels skaits kristīgo un musulmaņu žēlsirdības organizāciju. Jordānijas apustuliskās nunciatūras darbinieki ir pārliecināti, ka pāvesta vizīte šai zemē vēl vairāk palīdzēs saliedēt abu reliģiju piederīgos un veicinās savstarpēju uzticību, kas iegūta, pateicoties labākām zināšanām par katras reliģijas tradīcijām un garīgajām vērtībām. Jordānijas katoļi, lai arī to nav daudz, labi saprotas gan ar brāļiem pareizticīgajiem, gan ar musulmaņiem.

Pāvests Jordānijā ieraudzīs vitālu Katolisko Baznīcu. Tās locekļu skaits ir ap 140 tūkstoši, to skaitā ap 90 tūkstoši arābu izcelsmes, ap 30 tūkstoši ieceļotāju no Dienvidāzijas un ap 20 tūkstoši Irākas bēgļu, pārsvarā kaldiešu, sīru un armēņu.

Lielākā daļa Jordānijas arābu katoļu pieder Jeruzalemes latīņu patriarhātam, kas bez Jordānijas, aptver arī Palestīnu, Izraēlu un Kipru. Nozīmīga Jordānijas arābu katoļu daļa – ap 40 tūkstoši, pieder Petras un Filadelfijas grieķu-melkītu katoļu arhidiecēzei, kas aptver Jordānijas karalisti. Bez jau pieminētajiem latīņu un grieķu-melkītu katoļu ritiem, Jordānijā ir sastopami arī maronītu, armēņu, sīru un kaldiešu katoļu riti.

Jeruzalemes latīņu patriarhāta pašreizējais patriarhs ir Viņa Svētība Fuads Tvals. Jordānijā viņu pārstāv latīņu patriarhālais vikārs, bīskaps Selims Saijegs. Viņa pārziņā šeit atrodas 32 latīņu rita katoļu draudzes. Grieķu-melkītu katoļu kopienu Jordānijā vada Petras un Filadelfijas arhibīskaps Jasers Al Aijašs. Šai arhididiecēzē ietilpst 29 grieķu-melkītu rita draudzes.

Pavisam Jordānijā strādā vairāk nekā 70 katoļu priesteru un gandrīz 300 reliģisko māsu. Māsas veic apustulātu dažādās mācību iestādēs – sākot no bērnudārza līdz augstskolām, kā arī slimnīcās, sanitārās aprūpes centros, vecu ļaužu pansionātos, invalīdu un bāreņu namos, sociālās rehabilitācijas centros un citās iestādēs, piemēram, Jordānijas mūzikas akadēmijā. Jordānijas latīņu rita vikariāts un Jeruzalemes latīņu patriarhāts ir uzņēmušies universitātes celtniecību Madabā, kas būs paredzēta visu reliģiju piederīgajiem.

Savu paziņojumu par pāvesta vizīti Jordānijā apustuliskā nunciatūra noslēdz, apliecinot, ka tai būs galvenokārt garīgs raksturs. Pieņemot Viņa Augstības, Jordānijas karaļa Abdullaha uzaicinājumu viesoties šai zemē, Svētais tēvs vēlas izrādīt universālās Baznīcas gana tēvišķo gādību par savu ganāmpulku Jordānijā. Vizīte dos iespēju apliecināt cieņu karaliskajai ģimenei un valsts autoritātēm. Tāpat tā būs tikšanās ar šīs zemes citu kristīgo denomināciju kristiešiem, kā arī ar musulmaņiem. Tā būs vienreizēja vizīte, kas liks pievērst pasaules uzmanību Svētajai Zemei.

I. Šteinerte / Vatikāna Radio