Pāvests: Romu dara skaistu tās iedzīvotāju svētums
No Romas Senāta pils lodžijas Benedikts XVI sveica Kapitolija laukumā sapulcējušos
pilsētas iedzīvotājus. Klātesošo vidū bija Sv. Egīdija kopiena, Tor di Kvinto čigānu
nometnes bērni – erkolieši, kuri ar pr. Džovanni Di Erkole atbalstu nodibināja futbola
komandu, kā arī dažādu katolisko asociāciju pārstāvji. „Sastopot Kristu, cilvēks atver
savu sirdi citu vajadzībām”, pasvītroja Benedikts XVI. Uzrunā viņš pievērsās skaistuma
tēmai.
Pāvests atzina, ka daudzus gadus dzīvojot Romā, pats ir mazliet kļuvis
par romieti. Apliecināja, ka Roma ir patiešām skaista. Tā izceļas ar savu senatnes
dvašu, slavenajiem kultūras un vēstures pieminekļiem, dievnamiem un daudzajiem mākslas
darbiem. Tomēr ir vēl kāds – daudz svarīgāks šīs pilsētas skaistuma aspekts. Pāvests
pasvītroja, ka Roma ir skaista, pateicoties tās daudzo dēlu un meitu nesavtībai un
svētumam. Daudzi te ir atstājuši iespaidīgas Dieva mīlestības skaistuma valdzinājuma
pēdas. Šāds skaistums nekad neizgaist un nekad nenoveco. Par šo skaistumu liecināja
apustuļi Pēteris un Pāvils, pirmo kristietības gadsimtu mocekļi, kā arī visi tie,
kuri cauri gadsimtiem nesavtīgi veltīja sevi kalpošanai jauniešiem, slimajiem, nabagiem
un trūkumcietējiem. Benedikts XVI pieminēja diakonu Laurenciju, sv. Francisku Romieti,
sv. Filipu Neri, svētīgos laulātos Luidži un Mariju Beltrami un daudzus citus. „Viņu
piemērs rāda”, pasvītroja pāvests, „ka tad, kad cilvēks sastop Kristu, nevis noslēdzas
sevī, bet gan atveras citu vajadzībām un, ikvienā sabiedrības laukā, savas intereses
pakārto kopējam labumam”.
Šādi mīlestības skaistuma savaldzināti cilvēki ir
ļoti nepieciešami mūsdienās, jo daudzu ģimeņu, jauniešu un atsevišķu pieaugušo dzīves
apstākļi ir dramatiski. Smagās situācijas varam pārvarēt vienīgi turoties kopā – atgādināja
pāvests. Par to liecina Romas pilsētas vēsture. Tās iedzīvotāji arī iepriekšējos gadsimtos
nereti ir piedzīvojuši grūtus laikus. Tomēr ir tikuši tiem pāri. Turklāt, esam aicināti
ne tikai paši neatlaidīgi darboties un stiprināt solidaritātes saites, bet arī droši
paļauties uz Dievu, kurš nekad nepamet savus bērnus.
Atceļā uz Vatikānu, pāvests
apmeklēja Santa Francesca Romana klosteri. Vizīte notika sv. Franciskas Romietes
kanonizācijas 400 gadu jubilejas svinību ietvarā. Uzrunājot klostermāsas, Benedikts
XVI uzsvēra, ka aizvadīto nedēļu pavadījis klusumā un pārdomās, veicot Lielā gavēņa
rekolekcijas. Sv. Franciska vienoja kontemplāciju un apustulisko darbību, lūgšanu
un kalpošanu. Viņas dibinātais klosteris atrodas Romas centrā. Tas ir aicināts būt
par sabiedrības garīgajām „plaušām”. Mūsdienu modernajai Romai ir vajadzīgas svētas
sievietes, kuras lūdzas un kalpo, sludina Dieva Vārdu un noliecas pār cietošajiem.
Pāvests pateicās māsām par lūgšanām. Apsveicis klostera laukumā sapulcējušos ticīgos,
Benedikts XVI atgriezās Vatikānā.
J. Evertovskis, S. Krivteža / Vatikāna Radio,
Ansa