2009-03-07 19:25:05

Sv. Franciska Romiete – mistiķe un žēlsirdības darbu veicēja


9. martā pāvests apmeklēs Kapitoliju un sv. Franciskas Romietes baziliku un klosteri. Kā liecina šai sievietei piedēvētais vārds, viņas izcelsme un dzīve ir saistīta ar kādreiz grandiozās impērijas galvaspilsētu. Franciska piedzima 1384. gadā, senā un bagātā ģimenē ar uzvārdu de Buscis. Pret meitenes gribu, viņa tika izprecināta jau 12 gadu vecumā. Franciska nebija laimīga, vēl jo vairāk tāpēc, ka vīrs, pēc kāda kautiņa kļuva invalīds. Jaunā sieviete savu mīlestību veltīja pilsētas nabadzīgajiem un slimajiem, savas mājas durvis viņa atvēra atstumtajiem. Vēl intensīvāku žēlsirdības apustulātu Franciska uzņēmās mēra laikā. Neraugoties uz ģimenes labklājību, viņa vienmēr ģērbās pieticīgās drēbēs.

Pēc dažiem laulībā pavadītiem gadiem, vīrs piekrita Franciskas lūgumam turpmāk ievērot šķīstību. Tūlīt pēc tam, Franciska pieredzēja daudzas garīga veida ekstāzes. Viņa uzsāka vadīt sieviešu grupu, kas ievēroja līdzīgu dzīvesveidu, ko visvairāk raksturoja ticība Dievam, žēlsirdība un šķīstība.

1425. gada 15. augustā, Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas dienā, Franciska un deviņas citas sievietes salika svētsolījumus Romas Santa Maria Nova bazilikā. Tā radās jauna reliģiska kopiena, ko šodien pazīst ar nosaukumu „Sv. Franciskas Romietes oblātes”. Kopiena vadās pēc sv. Benedikta un sv. Franciska garīguma. Pēc svētsolījumu salikšanas, pirmās oblātes sāka dzīvot ordeņa mājā, kas atrodas pie tā dēvētā „Spoguļu torņa”, itāliski Tor dei Specchi, kas vēl šodien ir aplūkojams mūžīgajā pilsētā, dažu soļu attālumā no Kapitoloja kalna.

Franciska Romiete nomira 1440. gada 9. martā. Savas dzīves laikā viņa bija ieguvusi Kunga ciešanu stigmātus. Kā vienotības zīme ar cietošo Pestītāju, viņas sānus ilgāku laiku iezīmēja sāpīga brūce. Pēc tam, kad viņas cilvēcisko pieķeršanos bija iespaidojusi divu dēlu nāve, Franciska mistiskā veidā pieņēma Jēzus mātes ciešanas. Viņas mīlestību uz dievišķo Bērnu vainagoja vairākas mistiskas vīzijas, kas saistījās ar Ziemassvētkiem, Triju Ķēniņu ierašanos un Jēzus upurēšanu svētnīcā.

Sv. Franciskas kanonizācijas bullā 1608. gadā tiek apgalvots, ka viņas lūgšanas un ciešanas ir palīdzējušas pārvarēt Rietumu Baznīcas shizmu (1378-1417) un rosinājušas pāvestus atgriezties Romā no Avinjonas trimdas. Sv. Franciskas Romietes dibinātās oblātes savu dzīvi veltī lūgšanām un žēlsirdības darbiem. Laika gaitā viņas ir papildinājušas savu harizmu, pievēršoties arī izglītības darbam. Šobrīd reliģiskā kopiena dod pajumti pontifikālo universitāšu studentēm un katehizē bērnus.

I. Šteinerte / Vatikāna Radio







All the contents on this site are copyrighted ©.