„Marienberg”, tulkojumā „Marijas kalns” – tā tika nosaukta vieta Kamerūnā, kur apmetās
pirmie katoļu misionāri. Evaņģelizācijas darbs šajā Āfrikas valstī, ko pēc dažām dienām
apmeklēs Benedikts XVI, sākās 19. gadsimtā. 1890. gadā tur ieradās palotīņu kongregācijas
priesteri no Vācijas. Misiju darbības galvenie elementi bija trīs: liturģiskās svinības,
katehēze un skolu veidošana. 1889. gadā Vācijas imperiālistiskā valdība, kurai jau
piederēja kolonijas Āfrikā, mudināja palotīņu priesterus doties kalpošanā uz Kamerūnu.
Reģiona kristianizācija bija sākusies 1843. gadā, līdz ar pirmo protestantu ierašanos.
Pirmie katoļu misionāri uz šo Melnā kontinenta daļu devās ar lielu entuziasmu. Ludvigs
Kva Mbange kļuva par pirmo katoļticīgo kamerūniešu vidū. Viņa krusttēvs esot bijis
katoļu interešu aizstāvis Vācijas parlamentā, deputāts Ludvigs Vindhorsts.
1890.
gada 25. oktobrī pr. Henriks Vīters, kuru pāvests Leons XIII nominēja par Kamerūnas
apustulisko prefektu, kopā ar citiem septiņiem misionāriem pirmo reizi ieradās Dualā.
Jau nākamajā dienā pēc ierašanās misionāri celebrēja tur Svēto Misi. Nopirkuši no
vietējās cilts vadoņa zemes gabalu, palotīņu priesteri apmetās Eloga Ngango ciemā,
Sanagas upes krastā. Viņi nosauca šo vietu par „Marienberg”, uzticot savu pastorālo
darbību, visas grūtības un cerības Marijas, Apustuļu Karalienes, aizbildniecībai.
Svinīga veltīšanās Dievmātei notika tā paša gada 8. decembrī. Palotīņu tēvi novēlēja
Marijai ne tikai savu darbu, bet arī visu kamerūniešu tautu. Jau kopš pašiem sākumiem
misionāri sastapās ar lielām grūtībām – karstais klimats, milzīgie attālumi, bet jo
sevišķi vietējo iedzīvotāju neuzticēšanās un pat naids. Pr. Vīters vienā no saviem
rakstiem norāda, ka misionāri nejutās kā savās mājās. Tie piedzīvoja vientulību, bailes
no indīgām čūskām, cieta no insektu kodumiem un dažādām slimībām. Trūka pārtikas un
medikamentu. Lai to visu varētu nopirkt no eiropiešu tirgotājiem, nepietika naudas.
Tomēr vācu priesteri strādāja ļoti dedzīgi un ar nesavtīgu sevis atdevi. Laika gaitā
izveidojās aizvien jauni misiju punkti. Tā 1901. gadā tika nodibināta misiju vieta
arī Jaundē, uz kurieni tagad dosies Benedikts XVI.