Sirds pie sirds. Pr. A. Kristapoviča piemiņas brīdis

Divās Rīgas arhidiecēzes draudzēs pēdējās dienas pirms Lielā gavēņa tika pavadītas īpašās noskaņās. Rīgā, Svētā Franciska draudzes baznīcā, 23. februārī notika pr. Artura Krištapoviča piemiņas Svētā Mise, kuru celebrēja pr. Juris Jalinskis. 25. februārī Majoros, Dievmātes Bezvainīgās Sirds draudzes dievnamā, notika pr. Artura Krištapoviča piemiņai veltīts pasākums. Abās šajās baznīcās tika atskaņoti fragmenti no izdevniecības „KALA Raksti” izdotā kompaktdiska „Sirds pie sirds”. Rīgā uzstājās dziedātājs Juris Vizbulis ar mūziķiem.

23. februārī, ļaudis Svētā Franciska baznīcā sāka pulcēties jau ilgāku laiku pirms dievkalpojuma. Svētās Mises sākumā pr. Juris Jalinskis Garīgā semināra vārdā pateicās klātesošajiem, kuri kuplā skaitā bija ieradušies dievnamā, kurā ilgus gadus kalpoja pr. Arturs. Šī klātbūtne liecina par dziļo cieņu, kas joprojām ir pret šo priesteri.

Sprediķī pr. Juris Jalinskis atgādināja, ka ir labi, ka varam sanākt kopā uz dievkalpojumu, kas, protams, ir neizsmeļams Dieva mīlestības avots, un arī tas, ka šādā vidē mēs vienojamies ar dārgu un tuvu cilvēku, kāds mums daudziem bija pr. Arturs. Debesu Tēvs viņu uzticēja Jēzum kā priesteri. Priesterības gadi bija nobriedis ceļš. Tādā veidā pr. Arturs ieguva garīgo gudrību, varbūt bieži vien vairāk caur ciešanām un, protams, arī caur mīlestību uz Dievu.

Garīgā semināra rektors atcerējās pēdējo nedēļu, kurā pr. Artura vecāki, tuvinieki un viss seminārs domās bija kopā ar pr. Arturu un lūdzās par viņu. Šī nedēļa sākās ar negaidītu operāciju, pēc kuras radās sarežģījumi. Dievs Arturam, kurš bija Viņam uzticīgs un pats nenogurstoši steidzās pie slimniekiem, bija paredzējis pieņemt visus nepieciešamos sakramentus. Pr. Juris Jalinskis atcerējās īsziņu, kuru pr. Arturs nosūtījis īsi pirms pēdējās operācijas. Šajā īsziņā ļoti spilgti atspoguļojās pr. Artura ticība. Tur bija rakstīts: „Pēc brīža mani atkal operēs, cik labi, ka saņēmu sakramentus. Palūdzieties par mani.” Tie iespējams bija viņa pēdējie apzinātie vārdi, kas tika veltīti daudziem cilvēkiem. Ne tikai šie vārdi, bet daudz kas no viņa dzīves mums liecina par viņa stipro ticību, mīlestību un paļāvību uz Dievu.

Pr. Juris Jalinskis no sirds pateicās visiem priesteriem, kuri bija ieradušies uz šo Svēto Misi. Vislielākā pateicība pr. Artura vecākiem par to, ka mums ir bijis tik labs garīgais gans un arī labs draugs. Paldies arī visiem pārējiem, kuri bija ieradušies, lai tādā veidā vienotos ar mūžībā aizgājušo priesteri ar garīgām mīlestības saitēm. Tika izteikta pateicība pasākuma iniciatoriem, jo, pateicoties dažu čaklu jauniešu mīlestības pilnām rūpēm ir izdots kompaktdisks.

Euharistijas noslēgumā Aija Balode no izdevniecības „KALA Raksti” pateicās visiem par piedalīšanos Svētajā Misē, pateicās Dievam par šo skaisto ierosmi. Pirmais kompaktdiska eksemplārs tika pasniegts pr. Artura vecākiem. Diski un nelielas piemiņas dāvaniņas tika pasniegtas arī mūziķiem, un pārējiem cilvēkiem, kuri piedalījās kompaktdiska tapšanā. Aija Balode izteica pārliecību, ka pr. Arturs tagad ir mūsu aizgājēju priesteris pie kunga. Šis vakars daudziem lika padomāt par to, kas ir būtisks, par to, kas nebeidzas, par dāvanām, ko Kungs mums dod. Pēc Svētās Mises klātesošie ar aizdegtām svecītēm rokās devās pie pr. Artura Krištapoviča kapa, kur kavējās kopējās lūgšanās un atmiņās.

Majoros, Dievmātes Bezvainīgās Sirds draudzes baznīcā, piemiņas pasākums sākās Pelnu trešdienā 25. februārī pēc Krusta ceļa un Svētās Mises. Draudzes prāvests, pr. Andžejs Keziks atcerējās, ka pr. Arturu pirmo reizi saticis tieši šajā baznīcā, kad viņš atnāca šeit piekalpot. Vēlāk braucot kopā autobusā viņiem bija iespēja aprunāties. Jau pirmajā dienā iepazinušies viņi kļuva par labiem draugiem.

Draudzes prāvests atgādināja, ka pr. Arturs ir priesteris uz mūžiem un viņš turpina mūs vadīt arī no Debesīm. Gan viņa dzīve, gan nāve uzrunāja cilvēkus. Mēs zinām, ka patiesiem kristiešiem īstā dzīve sākas tikai tur. Mēs visi pagaidām esam svētceļojumā uz Debesu valstību. Pr. Arturs mums aizgājis pa priekšu, bet šī patiesā draudzība turpinās. Noslēgumā pr. Andžejs Keziks pateicās visiem, kuri piedalījās šajā piemiņas brīdī, bet sevišķi pr. Artura Krištapoviša vecākiem un šī pasākuma iniciatoriem, kompaktdiska izdevējiem, kuri mums ir atstājuši tādu brīnišķīgu piemiņu.

Aigars Brikmanis, Vatikāna Radio, Rīga