Benedikta XVI vēstījums 24. Pasaules Jauniešu dienā
„Mēs ceram uz dzīvo Dievu” (1 Tim 4, 10) – tāds ir Benedikta XVI vēstījuma
24. Pasaules Jauniešu dienā temats. Tā tiks atzīmēta Pūpolu svētdienā. Dokumenta priekšplānā
izvirzās cerības jautājums. Pāvests norāda, ka sevišķi mūsdienās tas ieņem centrālo
vietu cilvēku dzīvē un kristiešu misiju darbā. „Mēs visi izjūtam vajadzību pēc cerības”
– viņš pasvītro. – „Tomēr mums ir nepieciešama nevis vienalga kāda cerība, bet – stingra
un droša cerība.”
Jaunība ir cerības laiks. Kad cilvēks ir jauns, viņš lolo
bagātīgus sapņus, ideālus un plānus. Jaunība ir laiks, kad mūsos nobriest visu tālāko
dzīvi izšķirošas izvēles. Varbūt tieši tādēļ šajā periodā ir īpaši aktuāli ar dzīves
jēgu saistītie jautājumi: Kāpēc es dzīvoju virs zemes? Kāda dzīvei ir jēga? Kāda būs
mana dzīve? Kā sasniegt laimi? Kāpēc pastāv ciešanas, slimības un nāve? Kas sagaida
pēc nāves? Šie jautājumi kļūst sevišķi aktuāli dažādu grūtību brīžos – tad, kad jāiegulda
lielas pūles studijās, nevar atrast darbu, rodas nesaskaņas ģimenē, piedzīvojam krīzes
attiecībās, nonākam slimībā vai materiālajā trūkumā. Tad mūsos gruzd jautājums, kur
rast un kā paturēt dzīvu savā sirdī cerības liesmu?
Benedikts XVI atgādina,
ka nekādi materiālie labumi, ne resursi, ne politika, ne zinātne, ne tehnika, ne arī
ekonomika nevar mūs piepildīt ar „lielo cerību”, pēc kuras visi ilgojamies. Par to
zinām no pieredzes. Šī cerība var būt „vienīgi Dievs”. Tikai Viņš var mums piedāvāt
un sniegt to, ko paši nespējam iegūt. Viena no Dieva aizmiršanas konsekvencēm ir mūsdienu
sabiedrībai tik ļoti raksturīgais apjukums, ko pavada vientulība, vardarbība, neapmierinātība,
neuzticēšanās un pat nonākšana bezcerībā.
Cerības krīze aizvien biežāk skar
jaunās paaudzes. Sabiedrībā, kurā trūkst stingru atbalsta punktu, valda vērtību krīze
un nedrošība, grūtības jauniešu skatījumā šķiet pārsniedz viņu spēkus. Daudzi jaunieši
ir ievainoti. Viņu brieduma trūkums bieži vien ir sekas piedzīvotajam tukšumam ģimenē,
audzināšanā pieļautajai visatļautībai un negatīvajai un traumējošajai pieredzei. Līdz
ar to, nereti jaunieši bēg no realitātes, tiecoties sevi paust vardarbības aktos vai
rast piepildījumu dažādās atkarībās. Tomēr pat tad viņos saglabājas neizdzēšama vēlme
pēc patiesas mīlestības un autentiskas laimes – vēstījumā uzsver pāvests. Šajā situācijā
paceļas jautājums, kā šiem jauniešiem sludināt cerību?
Cilvēks var sevi īstenot
tikai Dievā. Tāpēc kristiešu primārais uzdevums ir jaunā evaņģelizācija. Tiem jāpalīdz
jauniešiem atklāt Dieva patieso attēlu, kas ir Mīlestības attēls. Vienīgi atklājot
Kristu, cilvēks var atklāt patiesību par sevi, pats sevi īstenot un smelties cerībā.
Mēs esam aicināti būt par kristīgās cerības drošiem lieciniekiem. Šo uzdevumu varam
mācīties no svētā Pāvila, kura Jubileju šogad svinam. Atrodoties dažāda veida pārbaudījumos,
apustulis rakstīja savam māceklim Timotejam: „Mēs ceram uz dzīvo Dievu” (1 Tim
4, 10). Kā viņā radās šāda cerība? Lai atbildētu, jāraugās uz viņa piedzīvoto
tikšanos ar Kristu. Cerība Pāvilam nav tikai ideāls vai jūtas. Cerība ir dzīva Persona:
Dieva Dēls Jēzus Kristus. Viņš dzīvo mūsu vidū un aicina mūs ņemt dalību savā dzīvē.
Ja mēs neesam vieni, ja Viņš ir ar mums, vēl vairāk – ja Viņš ir mūsu tagadne un nākotne,
tad kāpēc mums jābaidās?
Uz jautājumu, kā es šodien varu sastapt Kristu, pāvests
atbild, ka manas ilgas pēc Viņa jau ir Viņa žēlastības auglis. Kad lūgšanā paužam
savu ticību, tad pat tumsā Viņu jau satiekam, jo Viņš sevi mums dāvā. Neatlaidīga
lūgšana ir tā, kas atver mūsu sirdi, lai tajā mēs uzņemtu Jēzu – atgādina pāvests,
mudinot jauniešus atvelēt savā dzīvē laiku gan personīgai, gan kopīgai lūgšanai, piedalīties
liturģijas svinībās, bagātināt sevi ar Dieva vārdu un sakramentiem, un būt par augšāmcēlušā
Kristus lieciniekiem. „Dārgie draugi, iepazīstiniet ar Viņu visus tos, kuri meklē
„lielo cerību”, kas dzīvi piepildītu ar jēgu. Izdariet tādu izvēli, ar kuru jūs liecinātu
par savu ticību. Nepadodieties egoistisko interešu loģikai, bet izkopiet tuvākmīlestību
un centieties sevi un savas cilvēciskās un profesionālās spējas ieguldīt kalpošanā
kopējam labumam un patiesībai. Patiess kristietis nekad nav noskumis, pat ja piedzīvo
dažādus pārbaudījumus, jo viņa prieka un iekšējā miera noslēpums meklējams Jēzus klātbūtnē”
– raksta Benedikts XVI vēstījumā 24. Pasaules Jauniešu dienā.