Liepāja: dominikāņu laju ordeņa tikšanās

Kurzemes diecēzē februārī notika dominikāņu laju ordeņa tikšanās, kas iesākās ar Svēto Misi. To svinēja ordeņa kapelāns t. Oskars Jabloņskis. Šoreiz viņa garīgās pārdomas balstījās uz Zālamana Gudrības grāmatas 8. un 9. nodaļu, kurās tiek runāts par gudrības augļiem un Zālamana lūgšanu par gudrību. Saieta dalībnieki iepazinās ar Zālamana dzīves stāstu. Pr. Jabloņskis pastāstīja, ka tajā ir runāts par gudrības nozīmi mūsu garīgajā dzīvē. Šīs nodaļas ir kā ievads Baznīcas mācībai par Svētā Gara darbību mūsos. Gudrība, kas tajās ir attēlota, ir Svētais Gars, kas mūsos dardojas un rada daudzas labas lietas. Šo saistību starp gudrību un Svēto Garu var saskatīt 9. nodaļas 6. un 17. pantā. Īpaši 17. pantā ir pasvītrots, ka gudrība un Svētais Gars ir viens un tas pats. Savukārt 6. pantā mēs varam saskatīt ciešu saistību ar Mīlestības himnu no sv. Pāvila 1. vēstules korintiešiem. Lasām vārdus: „Ja kāds būtu pilnīgs starp cilvēku dēliem, bez gudrības, kas nāk no Tevis, viņš nebūtu nekas”. Gandrīz identiski vārdi izskan arī 1. vēstulē korintiešiem, kur gudrības vietā ir pieminēta mīlestība, bet mīlestība, tas ir tieši Svētais Gars.

Dominikāņu tēvs akcentēja, ka 8. nodaļā 7. pantā ir pieminēti gudrības augļi - mērenība, apdomība, taisnīgums un drosme. Baznīca šos tikumus sauc par četriem kardinālajiem tikumiem. 8. nodaļā tiek stāstīts, ka mūsu gudrība ir sadarbība ar dievišķo gudrību, t. i. sadarbība ar Svētā Gara iedvesmām. Kapelāns akcentēja, ka jāatceras, ka gudrība ir Dieva dāvana, Dievs pirmais mūs uzrunā. Gudrība, kas nāk no Dieva, nav gudrība, par kuru runājam šajā pasaulē. Pasaulē daži gudrību saprot kā lielas zināšanas, citi, ka tā ir spēja pielietot arī mazas vai nelielas zināšanas. Dažreiz runājam par tā saucamo dzīves gudrību, kura bieži vien ir saistīta arī ar viltību. Tomēr esam aicināti meklēt īsto gudrību, t.i. ieklausīties Svētā Gara iedvesmās. 9. nodaļā ir Zālamana lūgšana „Izlūdzoties gudrību.” Šajā fragmentā tiek atgādināts, ka gudrība ir līdzās Dieva tronim debesīs. Tā zina Dieva darbus, izprot to, kas Dieva acīs ir tīkams, ar Viņa baušļiem saskanīgs un pareizs, toties cilvēks ir vājš, ar īsu dzīvi, bez izpratnes par likumiem un tiesu. Zālamans pat atgādina, ka mirstīgo spriedumi ir nožēlojami un nepastāvīgas ir to domas, bet dvēseli un domām bagāto prātu nomāc iznīcīgā miesa. Zālamans apzinās, ka bez Dieva palīdzības nespēs izprast, ko Dievs vēlas. T. Oskars Jabloņskis piebilda, ka ir arī otrā Zālamana lūgšana par gudrību. Tā atrodas 1. ķēniņu grāmatā, 3. nodaļā no 6. līdz 9. pantam. Viņš aicināja klātesošos ar to iepazīties, jo šajā Zālamana lūgšanā ir redzama viņa pazemība lūdzoties. Tikšanās turpinājumā sekoja dominikāņu laju diskusija par šo tēmu.

S. Zustere, Vatikāna Radio, Liepāja