Lielā gavēņa laiks – aicinājums padziļināt draudzības saikni ar Kristu
Gavēņa laikā tiekam mudināti „nopietni ņemt vērā aicinājumu atgriezties” – norādīja
Benedikts XVI homīlijā Pelnu trešdienas Euharistijas laikā. Pirmajai gavēņa dienai
veltīto liturģisko tekstu un Svēto Rakstu lasījumu centrālā tēma ir aicinājums atgriezties.
Kungs patiešām piedod un aizmirst to grēkus, kuri no sirds atgriežas. Pāvests atgādināja,
ka Dieva apsolījums ir skaidrs, proti, ja cilvēks ņems vērā šo aicinājumu, tad Dievs
atklās savu žēlsirdību un dāvās savu žēlastību bagātību. Evaņģēlijs aicina izkopt
savu sirdi, lai tā būtu taisna. Tai pat laikā, norāda uz līdzekļiem, kā to varam izdarīt.
Lai attīrītu savus nodomus un panāktu, lai tie būtu labi, taisni un skaidri, esam
aicināti veidot ciešas draudzības saites ar Debesu Tēvu.
Aicinājumu atgriezties
jāņem vērā nopietni – pasvītroja Benedikts XVI. To vairākkārt savās vēstulēs atgādina
sv. Pāvils, kura Jubilejas gadu šogad svinam. Viņš mudina samierināties ar Dievu.
Apustulis apzinās, ka ir Dieva izvēlēts par piemēru citiem. Viņam jārāda citiem tieši
atgriešanās piemērs. Pāvila dzīve tika pilnībā pārveidota, pateicoties Dieva žēlsirdīgajai
mīlestībai. Apustulis atzīst, ka viss viņa dzīvē ir žēlastība. Bet tai pat laikā,
teicami izmanto arī savu brīvību. Dievs viņam dod savu žēlastību, dāvā jaunu dzīvi,
un Pāvils to brīvprātīgi pieņem un tai līdzdarbojas. Mēs esam aicināti mācīties no
viņa. Gavēņa laika „programmu” varam atrast Vēstulē romiešiem (6, 12-13). Tur
tiek norādīts, ka, Kristus, ar savu nāvi un augšāmcelšanos, ir uzvarējis grēku. Tomēr
mēs, no savas puses, esam aicināti neļaut grēkam valdīt savā „mirstīgajā miesā” un
neklausīt „tās kārībām”. Kristietis ir aicināts uzticīgi sekot Kristus mācībai.
Taču
kā mēs varam piepildīt savu kristības aicinājumu? – jautāja pāvests. Kā lai uzvaram
šajā cīņā starp miesu un garu, starp labo un ļauno? Kā lai uzvaram šajā cīņā, kas
tik ļoti iezīmē visu mūsu dzīvi? Evaņģēlijs mums norāda uz trīs ļoti noderīgiem līdzekļiem.
Tie ir lūgšana, žēlsirdības darbi un gavēnis. Sv. Pāvils mūs aicina būt neatlaidīgiem
lūgšanā. Mums jālūdz nemitīgi Jēzu, kurš mājo mūsu sirds dziļumos. Pāvests uzsvēra,
ka attiecības ar Dievu saglabājas, tās joprojām ir dzīvas arī tad, kad, piemēram,
strādājam vai sarunājamies ar citiem. Mums jāapzinās šo iekšējo klātbūtni. Runājot
par žēlsirdības darbiem, Pāvils norāda, cik svarīgi ir atbalstīt tos savus brāļus,
kuri cieš trūkumu, un, tai pat laikā, pasvītro, ka žēlsirdīgā mīlestība ir kristieša
dzīves virsotne. Tieši mīlestība ir „pilnības saite”. Bez tam, sv. Pāvils mudina arī
dzīvot pieticīgi, būt atturīgiem, ievērot sātību un mēru visā, un būt modriem, gaidot
savu Kungu. Tas ir katra kristieša ceļš, kam jāpievērš īpaša uzmanība šajā gavēņa
laikā. Benedikts XVI noslēgumā atgādināja, ka, lai mēs dzīvotu saskaņā ar jauno –
Dieva bērnu dzīvi – esam aicināti bagātināt sevi ar Dieva vārdu, dzīvot Viņa klātbūtnē,
uzturēt ar Viņu ciešas draudzības saites.