Austrālijas valdība un sabiedrība pozitīvi vērtē kristīgās skolas
Austrālijas leiboristu valdība ir izstrādājusi izglītības finansēšanas plānu, kurā
līdzekļu fondi atvēlēti arī kristīgajām, tai skaitā, katoļu skolām. No 14 miljardiem
dolāru apmēram 9,6 miljardus saņēma publiskās mācību iestādes, bet 2,7 miljardus reliģisko
kongregāciju vadītās skolas.
Valdības lēmumu atzinīgi novērtē Austrālijas Baznīca.
Gregs Vitbijs, kurš ir atbildīgs par izglītības sektoru Paramatas diecēzē, uzsvēra,
ka fondi ir saņemti smagā brīdī, kad ekonomiskā krīze ir iedragājusi ģimeņu budžetu
un atstājusi ietekmi arī uz bērnu izglītošanas iespējām.
Arī katoliskās izglītības
nodaļas direktors Melburnas arhidiecēzē Stīvens Elders izsaka prieku par valdības
iniciatīvu: „Šis finansējums sekmēs izglītības kvalitāti ar plašākām iespējām bibliotēku,
valodu apmācības un informātikas laboratoriju piedāvājuma ziņā.” Viktorijas pavalstī,
kuras administratīvais centrs ir Melburna, katoliskās skolas sniedz izglītību apmēram
katram piektajam bērnam. Daudzi no tiem ir trūcīgo ģimeņu atvases.
Pirmā katoliskā
skola Austrālijā tika atvērta 1820. gadā. Šobrīd kontinentā ir ap 1700 katolisko mācību
iestāžu, kurās mācās vairāk nekā 640 tūkstoši skolēnu un pasniedz ap 40 tūkstoši skolotāju.
Austrālijas
skolu sistēma sastāv no pirmsskolas un sākumskolas mācību iestādēm, no vidusskolas,
koledžas un universitātēm. Obligātā izglītība aptver 12 gadus. To iegūst audzēkņi
no piecu-sešu līdz piecpadsmit-astoņpadsmit gadu vecumam. Privātās skolas Austrālijā
sastāv no kristīgajām, tai skaitā, katoliskajām, kā arī no citu reliģiju vadītajām
skolām.
Austrālijas sabiedrība uz Baznīcas darbu izglītības jomā raugās pozitīvi.
To apliecina arī nesen veiktā aptauja, kas uzrāda, ka Viktorijas pavalstī 70% ģimeņu
izvēlas sūtīt bērnus uz skolām, ko vada reliģisko kongregāciju locekļi. Arī Kvīnslendas
pavalstī bērnu vecāki dod priekšroku katoliskajām skolām, neraugoties uz to, ka daudzi
no viņiem ir neticīgie, vai citu reliģiju piekritēji. No aptaujas izriet arī, ka vecāku
izvēli nosaka morālās vērtības, kas tiek ieaudzinātas bērnos, kā arī pasniedzēju un
citu skolas darbinieku atbildīgā attieksme pret saviem pienākumiem.
Nozīmīgu
ieguldījumu Austrālijas katoliskās skolas dod arī aborigēnu izglītībā. Krasās kultūras
atšķirības un iepriekšējos gadu desmitos piekoptā piespiedu integrācijas politika,
kuras rezultātā aborigēnu bērni tika atšķirti no vecākiem, šodien no izglītības darbiniekiem
prasa īpašu sagatavotību. Ir jācenšas panākt, lai kontinenta pirmiedzīvotāji iekļautos
visas Austrālijas sabiedrībā veselīgā veidā, neaizskarot viņu cilvēcisko cieņu un
neizpostot viņu kultūras mantojumu. Jau pieminētās piespiedu integrācijas politikas
bēdīgā pieredze šodien daudzus aborigēnus ir atrāvusi no savām saknēm, pakļāvusi tos
alkoholisma postam, un veicinājusi kriminalitāti. Šādos apstākļos izglītības darbiniekiem
ir jāspēj sniegt aborigēnu bērniem ne tikai zināšanas, bet jābūt arī prasmīgiem izlīgšanas
meistariem.