Sociālā integrācija Baznīcas skatījumā. Arhib. Č. Miļjores uzruna ANO

Svētā Krēsla novērotājs Apvienoto Nāciju organizācijā Čelestīno Miļjore 5. februārī iepazīstināja organizācijas locekļus ar Baznīcas nostāju jautājumā par sociālo integrāciju. Uzrunā Ekonomiskās un Sociālās padomes Sociālās attīstības komisijas 47. sesijas dalībniekiem, viņš uzsvēra, ka sociālā vienotība kā sociālā taisnīguma izpausme ir jānodrošina visiem cilvēkiem, pamatojoties uz viņu lielo cieņu. Īpaši svarīgi tas ir pašreizējās globālās krīzes apstākļos. Arhibīskaps Miļjore pieminēja, ka analizējot reģionālās perspektīvas, ANO ģenerālsekretāra ziņojumā ir teikts, ka sociālās integrācijas trūkuma rezultāts ir sociālā atstumšana un visvairāk tā ir vērojama jaunattīstības un attīstītajos pasaules reģionos. Šai atstumšanai ir kopēji cēloņi – nabadzība, nevienlīdzība un diskriminācija visos līmeņos.

Svētā Krēsla delegācija ANO izsaka apmierinātību, ka tās atbalstītās stratēģijas, kuru mērķis ir sociālās integrācijas veicināšana pašreizējos apstākļos, izriet no sociālās integrācijas politikas, kas ir pieņemta Pasaules sociālās attīstības samitā 1995. gadā. Šo politiku iezīmē pārliecība, ka solidaritātes un subsidiaritātes loģika ir vispiemērotākā, lai uzvarētu nabadzību un nodrošinātu katra cilvēka un katras sociālās grupas līdzdalību sabiedrības, civilajā un kultūras līmeņos.

Aizvadītajā gadu desmitā ir apliecinājies, ka ir panākta vienprātība jautājumā par attīstības veicināšanu, kā arī visu cilvēku un sociālo grupu līdzdalības stiprināšanā. Vienprātības nepieciešamība ir ietverta arī 2000. gada Millenium deklarācijā. Attīstības mērķi tajā ir izklāstīti precīzu uzdevumu veidā. Arhibīskaps Miļjore norādīja, ka ir jāseko līdzi, lai tiktu panākti reāli sasniegumi, un lai visiem cilvēkiem tiktu nodrošināti cilvēcīgāki dzīves apstākļi. „Tas, ka joprojām nav panākti kvantitatīvi un izmērāmi rezultāti, nedrīkst novērst uzmanību no integrālas attīstības mērķu sasniegšanas. Attīstības programmu mērķis ir sniegt cilvēkiem konkrētu iespēju veidot savu dzīvi un būt par savas attīstības noteicējiem. Tas, kā pietrūkst cīņā pret nabadzību, nevienlīdzību un diskrimināciju, nav finansiālais atbalsts, vai ekonomiskā un juridiskā sadarbība, kas ir tikpat būtiskas, bet gan starptautiska un vietēja mēroga sadarbības tīklu trūkums, lai spētu atbalstīt tos, kuriem ir nepieciešama palīdzība,” sacīja Č.Miļjore.

Svētā Krēsla pārstāvis ANO atgādināja pāvesta Benedikta XVI Pasaules miera dienā izteikto atziņu, ka „attīstības, palīdzības un starptautiskās sadarbības problēmas bieži vien tiek risinātas, nepievēršot uzmanību cilvēciskajam elementam, bet tikai tehniska rakstura jautājumiem, tādiem, kā struktūru izveidei, tirdzniecības līgumu pieņemšanai un naudas fondu piešķiršanai, kuri visbiežāk tā arī nesasniedz savu mērķi. Cīņā pret nabadzību ir jāiesaista vīrieši un sievietes, kas dzīvotu dziļā brālības garā un būtu spējīgi palīdzēt atsevišķiem cilvēkiem, ģimenēm un kopienām sasniegt patiesi humānu attīstību.”

Čelestīno Miļjore norādīja, ka par sociālās atstumšanas upuriem visbiežāk kļūst sievietes, jaunieši, neizglītotie, bezdarbnieki, iezemieši, veci ļaudis, migranti un vairākas citas grupas. „Šiem cilvēkiem ir jāpalīdz ar attiecīgu juridisko, sociālo un institucionālo struktūru palīdzību. Dzīvojot un daloties pieredzē ar tiem, kas ir atstumti no sabiedrības, var rast līdzekļus viņu pilnīgai integrācijai kopienā un vēl jo būtiskāk, apstiprināt viņu cieņu un dot viņiem iespēju kļūt par savas dzīves veidotājiem,” teica Svētā Krēsla novērotājs ANO.

I. Šteinerte / Vatikana radio