Šveices un Francijas bīskapu viedoklis par ekskomunikācijas atcelšanu

Ar Bīskapu kongregācijas prefekta kard. Džovanni Battista Re parakstīto dekrētu Benedikts XVI ir atcēlis ekskomunikāciju latae sententiae sv. Pija X brālības četriem bīskapiem, kurus bez pāvesta atļaujas 1988. gadā konsekrēja mons. Marsels Lefevrs. Tā kā šis solis no Vatikāna puses izsaucis visā pasaulē plašu rezonansi un polemiku, Šveices Bīskapu konference un Francijas Bīskapu konferences pastāvīgā padome publicēja detalizētu paskaidrojumu.

„Ar šo dekrētu pāvests pauž vēlmi izbeigt shizmas pastāvēšanu ar kopienu, kuras sastāvā, visā pasaulē, ir vairāki simti tūkstoši ticīgo un 493 priesteri”, rakstīts Šveices bīskapu izdotajā paziņojumā. Svētais tēvs sniedz pretī roku, lai panāktu pilnīgu izlīgšanu, taču šis solis izsauca visdažādākās reakcijas. Tomēr „ir jāizvairās no pārpratumiem: saskaņā ar Baznīcas tiesībām, ekskomunikācijas atcelšana nenozīmē pilnīgu izlīgšanu, tā nozīmē pavērt ceļu uz izlīgšanu. Līdz ar to, šis akts ir nevis gala rezultāts, bet gan izejas punkts, lai veidotos dialogs” – skaidro Šveices bīskapi. Patiesībā, jau tūlīt pēc dekrēta publicēšanas 24. janvārī, Svētā Krēsla Preses dienesta direktors t. Federiko Lombrardi par ekskomunikācijas atcelšanu runāja kā par ceļa sākumu, norādot, ka tā ir būtisks solis ceļā uz pilnīgu izlīgšanu un vienotību.

Šveices Baznīcas gani runā arī par bīsk. Ričarda Viljamsona sniegto interviju Zviedrijas televīzijā. Tā notika īsi pirms dekrēta par ekskomunikācijas atcelšanu publicēšanas un izsauca ļoti asu reakciju. Bīsk. Viljamsons ir viens no četriem bīskapiem, uz kuriem attiecas pāvesta dekrēts. Viņš intervijā zviedru televīzijā apgalvoja, ka neesot vēsturisku pierādījumu par gāzes kamerām un, ka nacisti būtu nogalinājuši tikai aptuveni 200 līdz 300 tūkstošiem ebreju, nevis sešus miljonus. „Katoļu Baznīca nekādā gadījumā nevar piekrist šim holokausta noliegumam”, pasvītro Šveices bīskapi, nosaucot šos izteikumus par „absurdiem” un „pilnīgi nepieņemamiem”, kā tos jau iepriekš dēvēja arī Vatikāna Preses dienesta vadītājs. Šveices bīskapi ne tikai nosoda šos bīsk. Viljamsona izteikumus, bet arī lūdz piedošanu visai Šveices ebreju kopienai par pēdējās dienās sacelto ažiotāžu. Tie, kuri pazīst Benediktu XVI un viņa pozitīvo nostāju pret jūdaismu – norādīts paziņojumā – zina, ka viņš nevar tolerēt šādus netaisnīgus apgalvojumus.

Bīsk. Viljamsona „nepieņemamos un skandalozos vārdus” stingri nosoda arī Francijas bīskapi – lasām šīs valsts Bīskapu konferences izdotajā deklarācijā. Viņi kārtējo reizi apliecina Francijā dzīvojošajai ebreju kopienai savu vēlēšanos nenogurstoši uzturēt dialogu un stiprināt draudzības saites. Arī Francijas bīskapi pauž gandarījumu par pāvesta soli, tas ir, ekskomunikācijas atcelšanu, un norāda, ka tas ir ceļa sākums uz pilnīgu izlīgšanu.

Savukārt t. Federiko Lombardi atzīmēja, ka Benedikta XVI vārdi vispārējās audiences noslēgumā ir „vairāk nekā pietiekoši”, lai parādītu viņa viedokli par holokausta traģēdiju un ļautu turpināt atklātu dialogu starp katoļiem un ebrejiem. 28. janvārī pāvests atsauca atmiņā Aušvicas koncentrācijas nometnes apmeklējumu, atgādinot, ka tur tika nogalināti miljoni nevainīgu ebreju, un pieprasot, lai holokausta traģēdija nekad netiktu aizmirsta un lai vardarbība nekad vairs nepazemotu cilvēka cieņu.

Bez tam, sv. Pija X brālības vadītājs Bernārs Fellē nāca klajā ar paziņojumu, ka bīsk. Viljamsona izteikumi nekādā ziņā nepauž brālības kopējo nostāju. Bīsk. Fellē, visas kopienas vārdā lūdz piedošanu Svētajam tēvam un visiem cilvēkiem par šo izteikumu dramatiskajām sekām.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio, Swissinfo, Eglise catholique en France