Baznīca liecina par Kristu, kalpojot katram cilvēkam – norādīja Benedikts XVI, pieņemot
Francijas Republikas pilnvarotā vēstnieka pie Svētā Krēsla Staņislava Lefevra De Labulē
akreditācijas vēstuli. Tikšanās laikā pāvests atsauca atmiņā savu neseno vizīti Francijā
un pauda gandarījumu par viņa laipno uzņemšanu gan no franču valdības, gan tautas
puses. Katoļticīgo kopiena Francijā ir liels spēks. Šajā zemē ir daudz dažādu ordeņu,
kongregāciju un sekulārinstitūtu. Šīs “lielās garīgās ģimenes” ir milzīga bagātība
visai tautai. Būtu neprātīgi to nenovērtēt – atgādināja Svētais tēvs.
Uzrunājot
vēstnieku, Benedikts XVI pievērsās bioētikas, ekonomiskās krīzes, izglītības un valsts
un Baznīcas attiecību jautājumiem. Bioētikas jomā Ticības Mācības kongregācija nesen
izdeva dokumentu “Dignitas personae”. Tajā tiek pasvītrots, ka zinātnisko atklājumu
jomā, kas ir ļoti būtiski, vienmēr jārespektē personas cieņa un jāņem vērā cilvēka
un visas sabiedrības labums. Pāvests vēlēja, lai, caurskatot bioētikas likumus, valdība
pieņemtu „prātīgus” un cilvēciskus lēmumus, atzīstot dzīvības neaizskaramo raksturu.
Ekonomiskās krīzes laikā valsts vadītāji ir aicināti pievērst īpašu uzmanību vājāko
iedzīvotāju aizstāvībai un dot iespēju aizvien lielākam cilvēku skaitam sniegt savu
ieguldījumu ekonomikas augšupejā.
Pagājušā gada decembrī starp Franciju un
Svēto Krēslu tika parakstīta vienošanās par akadēmisko grādu un diplomu savstarpēju
atzīšanu augstākās izglītības sfērā. Pāvests par to pauda prieku, pasvītrojot, ka
tas ir būtisks ieguvums izglītības laukā. Baznīca nemitīgi rūpējas par jauniešu formāciju,
jo no tā ir atkarīga visas sabiedrības nākotne. Savukārt, miera veicināšanā pasaulē
svarīga nozīme ir starpreliģiju un kultūras dialogam.
Jaunais Francijas vēstnieks
pie Svētā Krēsla De Labulē dzimis 1946. gada 12. decembrī. Precējies, četru bērnu
tēvs. Ieguvis zinātnisko grādu filoloģijā. Diplomātisko karjeru sācis 1980. gadā.
Pēdējo divu gadu laikā pildījis vēstnieka pienākumus Maskavā.