Benedikts XVI: ticīgo misiju darba augļi ir atkarīgi no vienotības
Kristiešu vienības pamats ir uzticība Dieva vārdam – norādīja Benedikts XVI, sestdien,
24. janvārī tiekoties ar 18 kaldiešu rita bīskapiem, kuri ieradušies Vatikānā, vizītē
„ad Limina Apostolorum”. Viņu vidū bija arī Babilonijas patriarhs Emanuels III Deli.
Šī vizīte ir kārtējā iespēja, lai stiprinātu ticības un vienotības saites ar Romas
Baznīcu un Svētā Pētera pēcteci. Uzrunā pāvests pieminēja pēdējo gadu Irākas varonīgos
ticības lieciniekus un atgādināja, ka šajā zemē dzīvojošie kristieši ir pilntiesīgi
tās pilsoņi. Mossulas arhibīskapa Faraja Rahho, priestera Aziza Ganni un daudzo citu
priesteru un ticīgo moceklība ir spoža mīlestības zīme. Tā ir liecība, ka viņi mīlēja
savu Baznīcu un savu zemi.
Kaldiešu Baznīcas pirmsākumi meklējami jau pirmajos
kristietības gadsimtos – norādīja Svētais tēvs. Visu laiku tā spēlējusi ļoti nozīmīgu
lomu Tuvo Austrumu valstīs un ir aicināta turpināt savu misiju, kalpojot sabiedrības
garīgajai attīstībai. Pāvests atgādināja, ka šajā sakarā ir nepieciešams veicināt
visu ticīgo, bet jo īpaši, jauniešu augstu kultūras attīstību. Nopietna reliģiskā
un laicīgā formācija ir vērtīgs ieguldījums nākotnei.
Lai ticīgo misija būtu
auglīga, tiem jābūt ciešām saitēm vienotiem ar Kungu un vienotiem savā starpā. „Lai
visi būtu vienoti kā Tu, Tēvs, manī un es Tevī. Lai viņi būtu mūsos vienoti, lai pasaule
ticētu, ka Tu mani sūtījis”, lasām svētā Jāņa evaņģēlijā. Ticīgo savstarpējās vienotības
pamats ir uzticība Dieva vārdam – pasvītroja Benedikts XVI. Šim vārdam jāieņem centrālo
vietu visā mūsu dzīvē un darbībā.
Kaldiešu rita Baznīca Irākā un citās tuvo
Austrumu zemēs ir atbildīga par vienotības veicināšanu. Uzrunājot garīgos ganus, pāvests
pauda atzinību par viņu ticīgo lielo drosmi un neatlaidību. Tie dzīvo vidē, kur valda
vardarbība un ir apdraudēta pat dzīvība, tomēr nebaidās izplatīt prieka un cerības
vēsti. Liecība, ko tie sniedz, ir dzīvās ticības un drošās cerības zīme. Tie, kuri
ir spiesti dzīvot ārpus savas zemes, ir aicināti saglabāt savu reliģisko un kultūras
identitāti, un tādējādi būt par cēlu paraugu jaunajām paaudzēm.