Audiencē pie pāvesta Itālijas Garīgo semināru audzēkņi
29. novembrī pāvests tikās ar triju Itālijas garīgo semināru audzēkņiem un profesoriem
– kopā apmēram 430 cilvēkiem. Bija pārstāvēti Molfettas, Kjeti un Ankonas garīgie
semināri. Lai arī tie atrodas dažādos Itālijas novados – respektīvi, Apūlijā, Abrucos
un Markē, šos trīs seminārus vieno tas, ka tie ir nosaukti pāvesta Pija XI vārdā.
Pie tam, visi trīs semināri ir nodibināti pirms 100 gadiem.
Vēršoties pie saviem
šīsdienas viesiem, pāvests rosināja viņus būt par dāsniem Dieva Vārda nesējiem pasaulē,
jo Dieva Vārds sevī ietver mūžīgo dzīvi un pašu Kristu – vienīgo, kurš var pārveidot
cilvēku sirdis un atjaunot pasauli.
„Vai mūsdienu cilvēks izjūt vajadzību pēc
Kristus un Viņa pestīšanas vēsts?” jautāja pāvests. Viņš pievērsās pašreizējā sociālā
konteksta raksturojumam, sakot, ka mūsdienās pastāv zināma kultūra, kas visiem spēkiem
cenšas apliecināt savu pašpietiekamību. Tā pati vēlas piepildīt savus plānus un savu
likteni. Šai kultūrā valda uzskats, ka Dievs nav vajadzīgs pavisam, vai arī, ka izvēlēties
Dievu ir katra paša ziņā.
Šādos apstākļos pieņemt Kristu un ticēt ir kļuvis
grūtāk, nemaz nerunājot par sevis veltīšanu Viņa Vēsts izplatīšanai. „Tomēr,” atzina
pāvests, „ikdienas notikumi liecina, ka mūsdienu cilvēks bieži vien jūtas apmaldījies
un norūpējies par savu nākotni. Viņš meklē drošību un atbalsta punktus. Arī trešā
gadu tūkstoša cilvēkam ir nepieciešams Dievs, tāpēc viņš to meklē, pat pašam neapzinoties.”
Pāvests uzsvēra, ka kristiešu, jo īpaši, priesteru uzdevums ir saskatīt šīs cilvēku
sirds dziļākās ilgas un ar mūsdienām atbilstošiem līdzekļiem piedāvāt viņiem nemainīgo
mūžīgās dzīves Vārdu, kas ir Kristus, pasaules cerība.
Kā paraugu, pēc kura
semināristiem vadīties savā priesteriskajā formācijā, pāvests izvirzīja apustuļa Pāvila
personību. Viņš atgādināja par Pāvila ārkārtējo pieredzi ceļā uz Damasku, kas pārveidoja
viņu no kristiešu vajātāja par Kunga augšāmcelšanās liecinieku, kurš bija gatavs atdod
savu dzīvību par Evaņģēliju.
Uzrunājot Molfettas, Kjeti un Ankonas garīgo semināru
audzēkņus un mācībspēkus, pāvests teica, ka reģionālie semināri dod labu iespēju iegūt
tādu priesterisko formāciju, kas ir nepieciešama darbam vietējās diecēzēs, to ekleziālajā
un kultūras kontekstā. Atvadoties no topošajiem priesteriem, pāvests novēlēja viņus
Kristus Mātes aizbildniecībai, atgādinādams, ka Adventa laika liturģijā viņa tiek
stādīta priekšā kā nomodā esošā Māte, kas gaida sava dievišķā Dēla godības pilno atnākšanu.