Amalfi svētceļnieki ierodas Romā, līdzi vedot apustuļa Andreja relikvijas

Pāvests pieņēma audiencē Amalfi-Kava de Tirreni arhidiecēzes svētceļniekus. Šī arhidiecēze atrodas Itālijas dienvidos pie Vidusjūras un robežojas ar Neapoles arhidiecēzi. Svētceļnieku vidū bija gan Baznīcas, gan civilās autoritātes, reliģisko institūtu locekļi, semināristi, jaunieši un slimnieki, ko pavadīja apvienības UNITALSI brīvprātīgie aprūpētāji. Pie svētā Pētera kapa Amalfi svētceļnieki bija ieradušies, līdzi vedot sava debesīgā aizbildņa, svētā apustuļa Andreja relikvijas. Jau no IV gadsimta tās glabājas Amalfi katedrāles kriptā. Tieši svētā Andreja vārdā notika arī svētceļojums uz Romu, jo šogad aprit astoņi gadsimti, kopš relikvijas tika pārvestas no Konstantinopoles uz Amalfi. Tā ir pavisam neliela kūrortpilsētiņa gleznainā Vidusjūras ielokā. Taču „lielu to dara civilā un reliģiskā vēsture,” svētceļojuma laikā uzsvēra Amalfi-Kava de Tirreni arhibīskaps Oracio Soričelli.

Pāvests Benedikts XVI pastāstīja, ka svētā apustuļa Andreja relikviju priekšā Amalfi katedrālē viņam bijusi izdevība lūgties apustuļa atceres dienā, 1996. gada 30. novembrī. „Raugoties uz svētā Andreja piemēru un piesaucot viņa aizbildniecību, jūs varat piešķirt jaunu sparu savam apustuliskajam un misionārajam aicinājumam, paplašināt savas sirds apvāršņus, lūdzoties par kristiešu vienotību un mieru starp tautām,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka paaicinājums, misija un ekumenisms ir trīs atslēgas vārdi, pēc kuriem ticīgie ir orientējušies šai garīgajā un pastorālajā ceļā, kas iets, atzīmējot 800 gadus, kopš apustuļa Andreja relikvijas glabājas Amalfi pilsētā.

Uzrunājot svētceļniekus, pāvests atgādināja, ka viņi ir ieradušies Romā Kristus Karaļa svētku priekšvakarā. Benedikts XVI teica, ka Kristus ir visa universa Karalis. Viņš ir arī Labais Gans un Taisnīgais Tiesnesis. Mateja Evaņģēlijā (sal. 25,31-46) Kristus Karalis pasludina, ka to, ko cilvēki ir darījuši izsalkušo, izslāpušo, svešinieku, slimo un cietumnieku labā, viņi ir darījuši Viņa paša labā. Tātad, Kristus identificē sevi ar šiem saviem „vismazākajiem brāļiem”, un tāpēc galējā tiesa noritēs saskaņā ar to, ko ticīgie attiecībā pret savu tuvāko ir darījuši šīszemes virsū.

„Viņam nav svarīgs vēsturiskais diženums. Viņš vēlas valdīt cilvēku sirdīs un caur tām pār visu pasauli,” tā par Kristus Karali teica Benedikts XVI. „Viņš ir visa universa karalis, taču kritiskais punkts – tas, kurš visvairāk pakļauts riskam, ir tieši cilvēku sirdis, jo Dievs tajās satiekas ar mūsu brīvību,” turpināja pāvests. Viņš paskaidroja, ka tikai mēs paši varam atvērt, vai aizvērt savas sirdis Kristus valdīšanai. Tās aizverot, mēs aizšķērsojam arī Viņa valdīšanu pār pasauli, pār ģimenēm, pār sabiedrību, pār vēsturi. Pāvests atgādināja: „Mums, vīriešiem un sievietēm, pieder vara izvēlēties, ar ko vēlamies būt savienībā – vai izvēlamies Kristu un Viņa eņģeļus, vai arī sātanu un viņa kalpus. Mūsu ziņā ir izlemt, vai rīkoties pēc taisnības, vai netaisnības, vai mīlēt un piedot, vai arī atriebties un slepkavnieciski nīst. No tā ir atkarīga gan mūsu personīgā, gan arī visas pasaules pestīšana. Lūk, kāpēc Jēzus vēlas mūs vienot ar savu karaliskumu, lūk, kāpēc Viņš mūs aicina sadarboties, gaidot Viņa mīlestības, taisnības un miera Valstības atnākšanu.”

Amalfi-Kava de Tirreni arhidiecēzes svētceļniekiem pāvests novēlēja, lai viņu debesīgais aizbildnis, apustulis Andrejs un Dievmāte Jaunava Marija palīdz izvēlēties Kristu un kalpot Viņa Valstībai.

I. Šteinerte/Vatikāna radio