Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā turpinās asas cīņas starp valdības spēkiem
un ģenerāļa Lorena Nkunda vadīto nemiernieku grupējumu. Starptautiskās palīdzības
organizācijas brīdina, ka dramatiskā situācija reģionā draud izvērsties par plašu
humāno katastrofu. ANO Komisija Bēgļu jautājumos ziņo, ka notikuši uzbrukumi vairākām
bēgļu nometnēm nemiernieku kontrolētajās teritorijās netālu no Gomas. Tās tikušas
izlaupītas un dedzinātas.
Kinšasas arhib. Laurentijs Monsengvo Pasiņja pastāstīja,
ka tikai vienas nedēļas laikā vairāk nekā 1,6 mlj iedzīvotāju ir atstājuši savas mājas.
Bēgļu situācija ir dramatiska. Lai gan ir izstrādātas jaunas palīdzības sniegšanas
programmas, tomēr vietējā Caritas nespēj palīdzēt visiem cietošajiem. 4. novembrī
konflikta pārņemtajā teritorijā sasniedzis pirmais ANO humanitārās palīdzības konvojs.
Ziemeļkivu rajonā visas bēgļu nometnes ir nodedzinātas. Kinšasas metropolīts pieprasa
nekavējoties izbeigt cīņas un atsākt miera sarunas, jo pat viscēlākie mērķi nav tautas
ciešanu vērti.
«Ja arī kāds gribētu aizstāvēt un cīnīties par savu tautību,
tad cena, kas tam jāmaksā, ir pārāk augsta – intervijā Vatikāna Radio teica Kinšanas
arhibīskaps. – Vajag izbeigt šo karu un sākt pārrunas. No otras puses ar sarunām vien
nepietiek. Nepieciešams respektēt katras valsts neatkarību un tās teritoriālo integritāti.
Treškārt, jāuzsāk ANO misija Kongo DR. Mūs pārsteidz fakts, ka šajā misijā piedalās
tikai tās valstis, kuras pašas atrodas uz attīstības ceļa. Tādēļ aicinām Eiropas Savienības
un pasaules lielvaras sūtīt savus karavīrus šīs misijas veikšanai» – teica arhib.
Pasiņja.
13 gadus ilgajā konfliktā bojā gājuši aptuveni 4 mlj cilvēku. Kongo
Demokrātiskā Republika, kas kādreiz bija viena no bagātākajām Āfrikas kontinenta valstīm,
šodien grimst nabadzībā. Bailēs no kara briesmām, Gomas bērni uzrakstījuši vēstuli
«šīs pasaules varenajiem». «Mēs dāvinām jums visu, kas mums pieder: zeltu, dimantus
un citus izrakteņus. Mēs gribam dzīvot mierā, būt laimīgiem, ēst šokolādi un katru
dienu iet uz skolu. Ja tā ir patiesība, ka var pastāvēt miers, tad mēs to gribam»
– raksta āfrikāņu bērni, kuri dzīvo 15 km attālumā no kara frontes.