Lurdā sākās Francijas Bīskapu konferences rudens plenārsēde. Tajā piedalās 117 bīskapi.
Sanāksmi sagatavoja un vada Parīzes arhibīskaps kard. Andrē Ventruā, kurš pirms gada
tika ievēlēts par Bīskapu konferences prezidentu. Tikšanās galvenās tēmas: bioētika,
Baznīcas redzamība mūsdienu sabiedrībā, ko iezīmē reliģiskā vienaldzība, un kristīgais
mantojums.
Baznīca vēlas uzturēt skaidru dialogu ar sabiedrību un dažādu nozaru
speciālistiem. Tā iestājas par zinātnisko progresu. Tomēr zinātniskajos sasniegumos
nedrīkst ignorēt ētiskās normas. Zinātne nevar pastāvēt bez ētikas. Gatavojoties šai
sēdei, bioētikas speciālists, Rennas arhib. Pjērs Dornelass atgādina, ka cilvēku var
glābt nevis zinātne viena pati, bet solidaritāte un cieņa. Baznīca paļaujas uz zinātni
un vēlas, lai savos sasniegumos tā vadītos no mīlestības un cieņas pret personām.
Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā valda reliģiskā vienaldzība. Taču, tai pat laikā,
cilvēkos manāmas lielas slāpes pēc garīgā. Baznīcai jābūt atvērtai un jāprot pieņemt
cilvēkus ar viņu ievainojumiem. Tai jādara visu iespējamo, lai padarītu cilvēkiem
redzamu Kristu. Sevišķi Francijā šodien ir aktuāls jautājums par kulta vietu nākotni.
Tikšanās dalībnieki Lurdā runās par šo vietu saglabāšanas iespējām, kā arī par dažādu
dievbijības ceremoniju nozīmi. Bez tam, paredzēts pievērsties priesteru formācijai,
starpreliģiju dialogam un tikko Vatikānā aizritējušās Bīskapu sinodes darbam.