Benedikts XVI: visus svētos vieno Jēzus mīlestības zīmogs

Visu Svēto dienā pāvests skaitīja mariānisko lūgšanu „Kunga eņģelis” un uzrunāja ticīgos. Svētumu viņš salīdzināja ar botānisko dārzu, kas pārsteidz ar augu un ziedu lielo dažādību. Tāpat, ar apbrīnojamu fantāziju, Dievs ir iedvesmojis daudzus svētos un svētās. Tie ir dažādu vecumu un sociālās kārtas, dažādu valodu, tautu un kultūru pārstāvji. Svētie cits no cita atšķiras ar savas personas un garīgās harizmas vienreizīgumu, taču tos visus vieno Jēzus „zīmogs”, kas nav nekas cits kā krustā apliecinātā mīlestība.

Debesīs visi svētie svin nebeidzamus svētkus un bauda nebeidzamu prieku, taču tāpat kā Jēzus, šo mērķi viņi ir sasnieguši ar saviem pūliņiem un pārbaudījumiem, katrs nesot savu upuri, lai piedalītos augšāmcelšanās godībā.

Pāvests pastāstīja, ka Visu Svēto svētki ir aizsākušies pirmajā kristietības gadu tūkstotī kā mocekļu kolektīva pagodināšana. Jau 609. gadā, Romā, pāvests Bonifācijs IV konsekrēja Panteonu, veltīdams to Marijai – Mocekļu Karalienei. Benedikts XVI paskaidroja, ka moceklību varam izprast ne tikai tiešā, bet arī pārnestā nozīmē – kā mīlestību uz Kristu, kura izpaužas pilnīgā sevis dāvāšanā Dievam un brāļiem. Šo garīgo mērķi var sasniegt ikviens kristītais, ejot pa evaņģēlisko „svētību” ceļu. Tāpēc ir jābūt nabadzīgiem garā, sarūgtinātiem par grēkiem, pazemīgiem, izslāpušiem pēc taisnības, žēlsirdīgiem, šķīstiem sirdī, jādarbojas miera labā, un nav jāuztraucas, ka tiekam vajāti taisnības dēļ.

Pāvests piebilda: „Šodien jūtam, ka mūsos atjaunojas tiekšanās pēc debesīm. Tas liek paātrināt soļus mūsu šīszemes svētceļojumā. Jūtam, ka sirdī iedegas vēlēšanās vienoties ar svēto saimi, kurai jau šobrīd mums ir dota žēlastība piederēt. Vienā no pazīstamajiem spiričueliem tiek dziedāts: „Kad nāks Tavu svēto pulki, kā es vēlētos būt starp viņiem, Kungs!” Lai šīs skaistās alkas deg visu kristiešu sirdīs un palīdz pārvarēt jebkādas grūtības, bailes un nemieru!”

Pāvests aicināja likt mūsu roku mātišķajā Marijas, Visu svēto Karalienes rokā un ļaut, lai viņa ved mūs uz debesu tēviju visu tautu, cilšu, tautību un valodu svētīgo garu pulka (sal. Atkl 7,9) pavadībā.

I. Šteinerte/RV