Apbedījuma vieta. Via Ostiense

Pēc tam, kad apustulim Pāvilam tika nocirsta galva Salvijas ūdenskrātuves tuvumā, ko šodien pazīst ar nosaukumu Tre Fontane, bija jāparūpējas par viņa miesu apbedīšanu. Kapavietu savā zemes īpašumā dāsni atvēlēja kāda kristīga romiete, vārdā Lucīna. Zemesgabals, kurā apustulim bija lemts atdusēties, atrodas Ostienses ceļa malā, diezgan palielā attālumā no nāves sprieduma izpildes vietas. Šodien virs apustuļa kapa lepni slejas liela, balta bazilika. Tā ir viena no četrām lielākajām bazilikām Romā, un ik dienas to apmeklē vairāki simti, pat tūkstoši svētceļnieku.

Uz svētā Pāvila kapavietu ticīgie sāka svētceļot jau tūlīt pēc viņa apbedīšanas. Pēc imperatora Konstantīna ierosinājuma, virs kapa tika uzcelta pirmā baznīca. 390. gadā, pēc imperatoru Teodosija, Valentiniāna II un Arkādija vēlēšanās, notika šī dievnama paplašināšana. Pāvila kaps, kas pirmajos gadsimtos pēc viņa nāves tika rūpīgi kopts, drīz vien pazuda skatienam, līdz tā precīzu atrašanās vietu bija grūti noteikt.

Veicot pašreizējās bazilikas atjaunošanas darbus pēc 1823. gadā notikušā ugunsgrēka, zem Konfesiju altāra tika atrastas divas marmora plāksnes, kas datējamas ar pāvesta Leona Lielā laiku (440-461). Uz šīm plāksnēm lieliem burtiem ir lasāms uzraksts „PAULO APOSTOLOMART”.

2000. gada Jubilejas laikā vairāki svētceļnieki lūdza iespēju aplūkot apustuļa kapu. Tieši tad tika nolemts veikt sistemātiskus pētījumus, lai noteiktu kapa atrašanās vietu. Pirmajos arheoloģiskajos izrakumos, kas notika laikā no 2002. līdz 2003. gadam, tika atrasta gan sarkofāga vieta, gan arī nozīmīgas liecības par Konstantīna un vēlāko – „Trīs imperatoru” baziliku. 2006. gadā, no 2. maija līdz 7. novembrim, tika veikti turpmākie izrakumi, kas ļāva saskatīt marmora sarkofāgu 1,30 metru dziļumā. Zem IV gadsimta mocekļa, svētā Timoteja altāra, pētnieki atraka eju, no kuras varēja ieraudzīt liela sarkofāga sānu.

Arheologi veica aprakstu, izdarot šādu kopsavilkumu: „Tas, ko atradām, ir sarkofāgs, vai relikviju šķirsts. Tas ir apmēram 1,20 metrus augsts un 2,55 metrus garš. Tas ir novietots uz grīdas līmeņa, kas, 390. gadā, būvējot „Trīs imperatoru” baziliku, tika izklāta ar plāksnēm. Tātad, šobrīd sarkofāgs atrodas uz šīs vecās bazilikas grīdas līmeņa, 1,30 metrus dziļāk par pašreizējo bazilikas grīdu. Esam pārliecināti, ka 390. gadā, izdarot Konstantīna bazilikas paplašinājumu, šis sarkofāgs tika uzskatīts par apustuļa Pāvila atdusas šķirstu.”

Kopš 2007. gada svētceļniekiem ir ļauts nokāpt senās kapsētas līmenī, lai lūgšanās uzkavētos pie apustuļa Pāvila kapa, kas ir redzams caur lielu stiklu. Uz lūgšanu soliņiem lasāmi uzraksti, kas vairākās valodās paskaidro par iespēju iegūt apustuļa Pāvila Jubilejas gada atlaidas. Tāpat, pie kapa ir iespējams atrast vēstuļu papīru un aploksnes. Apmeklētāji, kuri vēlas, lai viņu nodomā tiktu skaitītas lūgšanas, vai celebrēta Svētā Mise, to var uzticēt benediktiešu tēviem, kas aprūpē šo dievnamu. Jāatgādina, ka benediktiešu ordenis svētā Pāvila bazilikā saimnieko kopš VII gadsimta.