Turpinot apskatu, pārdomāsim par Pāvila ierašanos Romā. Stingrā kareivju uzraudzībā,
apustulis mēroja seno Apija ceļu, kur pie Trīs Tabernām satika Romas kristiešu kopienu
– ebrejus, kas bija pieņēmuši kristīgo ticību.
Vēstulē romiešiem Pāvils atzīstas,
ka viņš ir pastāvīgi lūdzies, lai saskaņā ar Dieva prātu, kādreiz pavērtos ceļš, kas
aizvestu pie viņiem, uz Romu. Tāpat viņš atzīstas, ka vairākkārt ir apņēmies apmeklēt
romiešus, lai tāpat kā starp citām tautām, arī starp viņiem iegūtu ticības augli (sal.
Rom 1,10-13). Rakstot šo vēstuli, Pāvilam acīmredzot, prātā bija ne tikai Romas
kristieši, bet arī citi – tādi, kuri nepiederēja nedz Baznīcai, nedz arī Izraeļa tautai.
Tai pašā vēstulē Pāvils raksta, ka viņš daudzkārt ir ticis un joprojām tiek
aizkavēts, lai varētu apmeklēt romiešus. Viņam ir jādodas uz Jeruzalemi, taču drīz
vien pēc tam apustulis cer uzsākt ceļu uz Spāniju un iegriezties arī Romā. Bez tam,
viņš cer, ka pēc iepazīšanās, romieši viņu pavadīs tālāk uz Spāniju (sal. Rom
15,20-32).
Pāvils skaidri apzinās, ka ceļojums, ko viņš grasās uzsākt, vedīs
ne jau pie pastāvošas Baznīcas. Gluži pretēji, tas prasīs īstu pašuzupurēšanos, lai
nodibinātu jaunu, vienreizēju Baznīcu, kam ir jāsniedzas līdz pat pasaules malām.
Taču apustulis ir paļāvības pilns uz Dievu. Viņš raksta: „Es zinu, ka nākdams pie
jums, es nākšu Kristus Evaņģēlija svētības pilnībā” (Rom 15,29).
Apustuļu
darbi liecina, ka Pāvils Romā ieradās daudz nežēlīgākos apstākļos, nekā viņš bija
cerējis, rakstot vēstuli. Viņš ieradās kā cietumnieks, sasiets ķēdēs, pēc tam, kad
bija pārvarējis bīstamu jūras braucienu. Pāvilam pretim bija izsteigušies Romas ebreji.
Tikšanās notika pie Trīs Tabernām. Tā bija atpūtas vieta uz garā Romas impērijas dienvidu
ceļa Via Appia, pa kuru šodien var pastaigāties, vai ērti pavizināties speciālā
tūristu autobusā. Trīs Tabernas atradās 53 kilometru attālumā no galvaspilsētas. Dzejnieks
Horācijs šo vietu apraksta kā nemitīgas drūzmas pilnu, kur notika tirgošanās ar dzīvniekiem
un to pavadošā skaļā kaulēšanās. Tieši šeit, pēc izkāpšanas no kuģa Pocuoli ostā,
un pēc nogurdinošā gājuma kareivju uzraudzībā, Pāvils satika Romas kristiešus. Apija
ceļš, ko ierodoties Itālijā, mēroja apustulis, bija pirmā un vissvarīgākā satiksmes
artērija senajā Romā. Vēl šodien to sauc par „visu ceļu karalieni”. Ceļa būvniecība
tika uzsākta 321. gadā pirms Kristus un tā nosaukumā iemūžināts konsula Apija Klaudija
Čekus vārds. No Romas šis ceļš sākumā veda līdz Kapua pilsētai netālu no Neapoles,
bet vēlāk līdz pat Brindizi Apūlijā. Pie Kapua viens no ceļa atzarojumiem, kas saucās
Via Domizia, veda uz Pocuoli militāro ostu. Pa Apija ceļu, impērijas iekarojumos
savulaik ir gājuši romiešu leģionāri. To ir mērojuši arī neskaitāmi tirgotāji. Apustulim
Pāvilam šis ceļš kalpoja, lai nestu Evaņģēliju.