Senā Romas ebreju kopiena

Apustuļa Pāvila piemiņai veltītajā gadā aplūkosim viņa saistību ar Romu – ar pilsētu, kas pateicoties Pētera un Pāvila veiktajai ticības sludināšanai, laika gaitā izvērtās par kristietības galvaspilsētu. Apustulis Pāvils Romā ieradās 50. gadu beigās. Šai laikā pilsētā jau dzīvoja diezgan plaša ebreju kopiena. Tieši pie tās pakavēsimies apskata sākumā. Apustuļu darbu grāmatā vēstīts, ka brāļi, proti, Romas ebreji, steidzās Pāvilam pretim līdz pat Apija forumam un Trīs Tabernām (sal. Apd 28, 15).

Romas ebreju kopiena ir vissenākā diasporā. Neraugoties uz to, ka ir grūti noteikt precīzu gadu, kurā sākās jūdu migrācija, ir zināms, ka pēc Jūdas Makabeja prasības 159. gadā pirms Kristus, romieši ļāva jūdiem apmesties impērijas galvaspilsētā. Roma piesaistīja ar brīvas tirdzniecības iespējām. Tā bija kosmopolītiska pilsēta, kas tika uzskatīta par „pasaules vārtiem”. Tāpat Romā varēja baudīt zināmu reliģisku brīvību.

Nedrīkst aizmirst arī, ka uz Romu tika atvesti jūdu tautības vergi un karagūstekņi – vispirms pēc Pompeja veiktās Palestīnas iekarošanas 60. gadā pirms Kristus, vēlāk pēc Vespaziāna un Tita karagājiena 70. gadā pēc Kristus. Šos vergus, pamatojoties uz ciešu kopienas solidaritāti, bieži vien no romiešiem atpirka bagātie jūdi, kas pilsētā bija apmetušies jau iepriekš. Laika gaitā izveidojās kodols, ko veidoja nabadzīgi un vienkārši ļaudis. Turīgākais slānis, kas sastāvēja pārsvarā no tirgotājiem un amatniekiem, sākotnēji dzīvoja Trastevere kvartālā pāri Tibras upei. Šis Romas kvartāls ar savu oriģinālo atmosfēru joprojām piesaista tūristu uzmanību. Toreiz tas bija cieši saistīts ar Ostijas ostu.

Ebreji sāka pamazām apmesties arī citos Romas kvartālos – Suburbijā, Kampo Marcio, Porta Kapena. Par ebreju klātbūtni mūžīgajā pilsētā šodien liecina apbedījumi katakombās. Tiesa, nav iespējams precīzi noteikt šo apbedījumu laiku. Ir zināms tikai, ka pārsvarā tos var datēt ar laikposmu starp II un IV gadsimtu pēc Kristus, taču ir rodami arī senāki apbedījumi. Šais apbedījumos ir atrastas plāksnes ar uzrakstiem, kas sniedz bagātīgu informāciju. Jau pieminētā Trasteveres kvartāla iedzīvotāji tika apbedīti Monteverde rajona katakombās, kas stiepās no Portuense vārtiem līdz Ostijai. Citi ebreju tautības Romas iedzīvotāji atdusas katakombās ap Apija ceļu, tāpat arī Vigna Apolloni kapsētā uz Labikāna ielas un Villa Torlonia katakombās uz Nomentāna ielas.

Laikā, kad apustulis Pāvils uzturējās Romā, ebreji bija apvienojušies vairākās kopienās, kas aizvien palielinājās un organizējās līdz ar jaunu tautiešu ierašanos. Šīs kopienas veidojās ap sinagogām, kas sākotnēji kalpoja vairāk kā tikšanās, nevis kulta vietas. Kopienu iecelti pārstāvji sinagogās veica dažādas administratīvas aktivitātes. Pēc uzrakstiem uz kapakmeņiem var spriest, ka senajā Romā pastāvēja vismaz desmit sinagogas.

Dažos uzrakstos ir norādīta pat sinagogu atrašanās vieta. Tā piemēram, par sinagogu, kas saucās Sinagoga Augustei, liecina uzraksts uz kapa, ko arheologi atrada pie Portuenses vārtiem. Pēc sinagogas nosaukuma var spriest, ka tajā pulcējās ebreji, kas baudīja imperatora labvēlību. Tāpat šis nosaukums liek domāt, ka sinagoga atradās Trasteveres kvartālā, kur dzīvoja turīgākie Romas ebreji. Ļoti iespējams, ka arī Sinagoga Agrippensi atradās Trasteverē un tās protektors bija Agripa. Sinagoga Campo atradās Kampo Marcio, Sinagoga Siburiesi Suburrā. Tāpat ir zināmi tādi Romas sinagogu nosaukumi kā Sinagoga Calcariensi, Sinagoga Elea un Sinagoga Rodii. Pēdējā pulcējās ebreji, kas bija ieradušies no Rodas salas. No visām šīm sinagogām, tikai kādas piecas bija sastopamas laikā, kurā dzīvoja svētais Pāvils.

Tādējādi, varam iedomāties, ka viņš, ierodoties Romā, satika vismaz pārdesmit savas tautas pārstāvju. Nav zināms, kur īsti apustulis apmetās. Saskaņā ar senu tradīciju, šī vieta varētu būt Regola kvartālā, kur šodien atrodas baznīca San Paolo alla Regola. Nesen zem šī, baroka stilā celtā dievnama, arheologi ir atrakuši impērijas laiku noliktavas, ko ir ļauts aplūkot arī interesentiem.