Sinode: Dieva Vārds ir cilvēku vienotības un spēka avots

Svēto Rakstu lasīšana patiešām izmaina cilvēka dzīves veidu, domāšanu un rīcību – tuvojoties noslēgumam Bīskapu sinodes pirmajai darba nedēļai, liecināja Bratislavas arhib. Stanislavs Zvolenskis no Slovākijas. Daudzu kristiešu svētums ir patiesas un nereti radikālas atbildes Dieva Vārda aicinājumam konsekvence. Viņš atzīmēja, ka arī mēs varam mācīties no svētajiem, kā lasīt Svētos Rakstus un īstenot tos savā dzīvē.

Bīsk. Jozefs Vodukmins no Vjetnamas atgādināja, ka Dieva Vārds ir mūžīgs un tas nekad nepieviļ. Tas ir mierinājuma un spēka avots. Šis vārds caurauž dažādas lūgšanas: Krusta ceļu, Kunga Eņģelis, Rožukroņa noslēpumus, himnas, dziesmas, katehisma mācības, kopīgu lūgšanu vakarus ģimenēs, utt. Dieva Vārds palīdz cilvēkam iepazīt Dieva Mīlestību Kristū, kas mums atklājusies Krusta noslēpumā.

Dieva Vārds ir Baznīcas dzīves avots, tas ir savstarpējās vienotības un spēka avots. Daudzi ticīgie to īpaši piedzīvoja reliģiskās nebrīves gados. Līdzīgi kā bīsk. Antons Justs, arī Prāgas arhib. Miloslavs Vlks sniedza liecību par Dieva Vārda iedarbīgumu ticīgo vidū padomju režīma laikā. Valdība centās aizliegt jebkādus kristiešu pasākumus. Taču jaunieši pulcējās pagrīdē. Tā kā viņu vidū nebija priestera, kas celebrētu Svēto Misi, tad savās rokās tie vienmēr turēja Svētos Rakstus. Viņi katru dienu lasīja un meditēja Dieva Vārdu. Kādu reizi izlasīja: „Mīliet cits citu tāpat kā es jūs esmu mīlējis…” Praktizējot šos vārdus savā dzīvē, jaunieši sāka apzināties, ka Svētais Gars viņu sirdīs ir kļuvis par brīnišķīgu garīgā spēka avotu. Jauniešu vidū veidojās aizvien ciešāka komūnija. Viņi apzinājās, ka šis spēks, kas mīt viņu sirdīs, ir Dieva mīlestības spēks. Tie, kuri redzēja šos jauniešus no malas, sajuta, ka viņu vidū valda īpašs gars. Viņu vidū patiešām bija pats augšāmcēlies Kristus. Prāgas arhibīskaps pasvītroja, ka komūnijai, kuras avots ir Dieva Vārds, piemīt liels pievilkšanas spēks. Pēc dažiem gadiem, vairāki no jauniešiem aizgāja pa Dievam veltītas dzīves ceļu priesterībā un klosterdzīvē.

Bīskapu sinodes 10. kongregācijas laikā uzstājās arī speciālais sūtnis – Tezē ekumeniskās kopienas priors brālis Aloizijs. Viņš runāja par ticības tālāk nodošanu jauniešiem, norādot uz būtisko saikni starp draudzēm un Tezē apmeklētāju garīgajām slāpēm. Tezē kopiena tiecas uzņemt jauniešus paļāvības gaisotnē, palīdzot atklāt, ka Dievs viņos jau mājo pat ja viņu ticība vēl ir maza. Jaunieši Tezē lasa Svētos Rakstus, klusumā tos pārdomā, dzied kādu Bībeles fragmentu. Viņu rīcībā katru vakaru ir priesteri un brāļi, kuri pieņem grēksūdzes vai vienkārši uzklausa. Piektdienas vakaros jaunieši dodas ar savu pieri pieskarties uz grīdas novietotajam krustam, tādējādi, simboliski parādot, ka uztic Kristum visas savas personīgās rūpes, nastas un pasaules ciešanas. Brālis Aloizijs atgādināja, ka kristiešus vieno Dieva Vārds un Kristības sakraments. Kopīga Svēto Rakstu klausīšanās ir sākums zināma veida savstarpējai vienībai. Pat ja šī vienība vēl ir nepilnīga, tomēr tā ir reāla. Šajā kontekstā Tezē kopienas vadītājs klātesošajiem katoļu Baznīcas bīskapiem jautāja, vai šāda kopīga klausīšana nevarētu lielākā mērā kļūt par mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu?

je/Vatikāna Radio