Baznīca Mongolijā ir jauna un vitāla

Garīgajā seminārā iestājās pirmais mongoliešu tautības jaunietis. 21 gadu vecais Enks Bātars ir no Ulanbatoras. Pabeidzis studijas bioķīmijā Mongolijas Starptautiskajā Univeritātē, šī gada 28. augustā viņš devās uz Dežonas diecēzes (Korejā) semināru, lai sagatavotos priesterībai. „Gribēju iestāties seminārā uzreiz pēc vidusskolas, bet mana ģimene un bīskaps man ieteica vispirms doties uz universitāti”, liecina jaunais semināra kandidāts. „Pabeidzu universitāti un Ulanbatoras bīskaps Venčeslavs Padilla man pavēra durvis uz semināru.”

Ziņu aģentūrai Ucan bīskaps pastāstīja, ka vietējās Baznīcas prioritāte šobrīd ir ne tik daudz aicinājumu uz garīgo kārtu veicināšana, kā rūpes par to, lai savā ticībā nobriestu jaunkristītie. Baznīca Mongolijā ir ļoti jauna. Attieksme pret dažādu kongregāciju locekļiem, kuri tur veic apustulāta darbu, ir labvēlīga ne tikai no tautas, bet arī no valdības puses. Par auglīgo darbu liecina to vietējo iedzīvotāju skaita pieaugums, kuri konvertējas katoļticībā. Lielākā Mongolijas iedzīvotāju daļa ir budisti, katoļticīgo skaits – tikai daži simti.

Apmēram pirms gada saleziāņu misionāri Mongolijā atvēra pirmo katoļu draudzi ārpus valsts galvaspilsētas Ulanbatoras. Šī draudze atrodas Darkhanā, kas ir nozīmīgs centrs, 80 kilometrus no robežas ar Sibīriju. Lieldienās saleziāņi nokristīja vairākus desmitus katehumenu. Jaunās draudzes prāvests norādīja, ka pilsētā neviens neko nezināja no katoļticības. Misionāri sāka visu no pašiem pamatiem. Viņi tikās ar dažādu vecumu cilvēkiem, uzrunāja visus, sevišķi, jauniešus. Tagad visi jaunkristītie ir ļoti dedzīgi ticībā, daži piedalās Svētajā Misē pat katru rītu. Kā norādīja filipīniešu izcelsmes bīskaps Padilla, kurš strādā Ulanbatorā, Baznīcai visvairāk interesē ne jau kvantitāte, bet gan kvalitāte un mongoliešu ticības briedums. Svētais Krēsls uztur ar Mongoliju diplomātiskās attiecības kopš 1992. gada 4. aprīļa.

je/Vatikāna radio