Pāvests tikās ar benediktiešu abatiem un abatēm

20. septembrī pāvests pieņēma audiencē Benediktiešu konfederācijas starptautiskā kongresa dalībniekus. Ik pēc četriem gadiem šī konfederācija, kas lielākoties sastāv no ordeņa abatiem un abatēm, pulcējas Romā, lai apspriestos par benediktiešu harizmas sekmīgāku iedzīvināšanu aizvien mainīgajā sociālajā un kultūras kontekstā.

Uzrunājot Benediktiešu konfederācijas locekļus, pāvests teica: „Pasaulē, kur ir iedragāts viss sakrālais un kuru šodien iezīmē „tukšuma” un „bezjēdzības” kultūra, jūs esat aicināti bez kompromisiem sludināt Dieva primāro lomu un izvirzīt jaunu evaņģelizācijas pieeju. Savos klosteros jūs ik dienas atjaunojat un padziļināt tikšanos ar Kristus personu. Viņš ir jūsu viesis, draugs un līdzgaitnieks. Tāpēc jūsu klosteri ir vietas, kur arī mūsdienu vīrieši un sievietes nāk meklēt Dievu un mācās pazīt Kristus klātbūtnes zīmes, Viņa mīlestību un žēlsirdību. Pazemīgas uzticības garā jūs nepagurstat dalīties evaņģēliskās vēsts bagātībās ar tiem, kuri vēršas pie jums pēc garīgas palīdzības. Turpiniet sniegt savu ieguldījumu Dieva tautas vitalitātē un svētdarīšanā saskaņā ar svētā Benedikta no Norčas īpašo harizmu.”

Pāvests atzinīgi novērtēja benediktiešu darbu ar jauniešiem. Viņš teica, ka ceļot „jaunu” Eiropu, ir nepieciešams sākt ar jauno paaudzi, dāvājot tai iespēju tuvināties garīgajām liturģijas, meditācijas un dievišķās mācības bagātībām.

Benedikts XVI neaizmirsa arī citu kontinentu zemes. Īpaši viņš pieminēja Āziju un Āfriku, aicinot benediktiešus ar mīlestību kalpot katram cilvēkam, nešķirojot tos pēc rases un reliģijas.

Pāvests augsti novērtēja benediktiešiem raksturīgo viesmīlību. Viņš teica, ka tā ir ordeņa īpašais aicinājums, garīga, cilvēciska un kultūras izpausme.

Vēršoties pie benediktiešu māsām, Svētais tēvs tās aicināja nezaudēt drosmi laikā, kad ordenī trūkst jaunu paaicinājumu. Viņš pamudināja māsas būt uzticīgām savā garīgajā piederībā Kungam, kā arī savam aicinājumam un misijai. Benedikts XVI rosināja raudzīties uz Mariju, kura priecīgi kalpoja Kungam un visā paļāvās uz debesu Tēva gribu.

I. Šteinerte