Benedikts XVI par savas pastorālās vizītes Francijā nozīmi

«Laiciskums ir aicinājums dot naudu cēzaram, bet dvēseles Dievam» – teica Benedikts XVI, skaidrojot savas pastorālās vizītes Francijā nozīmi. Vispārējā audience notika Pāvila VI zālē Vatikānā. Tajā piedalījās vairāk nekā deviņi tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Pateicies par lūgšanām un garīgo atbalstu vizītes laikā, pāvests vēlēja, lai Dievmātes parādīšanās Lurdā 150 gadu jubileja stiprina mūsu draudzību ar Mariju un viņas Dēlu. Benedikts XVI apmeklēja Parīzi un Lurdu.

Tiekoties ar Francijas valdību, pāvests norādīja uz pienākošos atšķirību starp politisko un reliģisko sfēru, bet kultūras pasaules pārstāvjus aicināja pārdomāt par Eiropas kultūras saknēm. «Šajā vēsturiskajā brīdī, kad aizvien vairāk ir manāma kultūru savstarpējā tikšanās, esmu dziļi pārliecināts - sacīja Svētais tēvs, ka ir nepieciešams no jauna pārdomāt par laiciskuma patieso vērtību un nozīmi. No vienas puses, ir patiešām ļoti būtiski pievērst uzmanību atšķirībai starp politiku un reliģisko sfēru, lai tādējādi nodrošinātu gan pilsoņu reliģisko brīvību, gan valsts atbildību pret saviem pilsoņiem, no otras puses, ir svarīgi skaidrāk apzināties reliģijas neaizvietojamo lomu sirdsapziņas veidošanā un tās ieguldījumu, kopā ar citām instancēm, vienotas ētiskās pamatapziņas radīšanā sabiedrībā».

Priesterus, garīgo ordeņu locekļus un semināristus pāvests aicināja, sekojot savam aicinājumam, būt uzticīgiem Dieva vārda klausītājiem un neatlaidīgiem lūgšanā. Jauniešiem, kuri bija pulcējušies Notre Dame katedrāles laukumā, uzticēja divus ticības dārgumus: Svēto Garu un krustu. Vizītes Parīzē kulminācija bija Euharistijas svinības Invalīdu esplanādē. Uzrunā Benedikts XVI pievērsās mūsdienu elkdievības nopietnajai problēmai, pasvītrojot, ka tomēr nekad nedrīkstam tiesāt grēcinieku, un norādīja, kā varam izvairīties no šīs sērgas, lai mūsu dzīve tiktu veidota uz stingriem un drošiem pamatiem. Viņš uzsvēra, ka Euharistija, kur tiekamies ar dzīvo Dievu, palīdz cilvēkam izsargāties no elkdievības šķietamās pasaules. Euharistija palīdz būt uzticīgiem Kristum un savu dzīvi saskaņot ar Viņa vārdiem.

Vizīti Lurdā pāvests sāka ar «Jubilejas ceļa» pirmo trīs posmu apmeklējumu. Vispirms viņš ieradās draudzes baznīcā, kur 1844. gadā tika nokristīta Bernadete Subirū. Pēc tam apmeklēja La cachot – šauru istabu, kur kādu laiku dzīvoja viņas ģimene. Tur pāvests saņēma Dievmātes vizionāres rožukroni un dienasgrāmatu. Trešais posms bija Masabielas grota, kur Bernadetei parādījās «saulē tērpta Sieviete». Katrs Jubilejas ceļa posms noslēdzās ar lūgšanu. Benedikts XVI tikās arī ar vietējiem bīskapiem. Svētās Mises laikā mudināja svētceļniekus uzlūkot šīs zemes dzīves krustu Jēzus godības pilnā krusta gaismā, un pārbaudījumu brīžos, vienmēr savu acu priekšā paturēt Mariju, kas ir «cerības zvaigzne».

sk, je/Vatikāna radio