Starptautiskā prese par pāvesta vizīti Francijā

Pirms pāvesta vizītes Francijā vairāki laikraksti to sauca par „sarežģītu ceļojumu”. Sarežģītu tai ziņā, ka starptautiskā līmenī Francija tiek uztverta kā laicisma šūpulis. Laicisma tematikai liela uzmanība tika veltīta arī preses konferences laikā, pāvestam 12. septembrī tiekoties ar žurnālistiem Parīzē. Benedikts XVI uzsvēra, ka starp laicismu un kristīgo ticību nepastāv kontrasts, jo laicisms ir radies līdz ar kristietību. Viņš norādīja, ka par atbalsta punktu, veidojot attiecības starp Baznīcu un valsti, kalpo Kristus aicinājums: „Dodiet cēzaram to, kas pienākas cēzaram un Dievam, to kas pienākas Dievam.”

Cits temats, kas tika aplūkots preses konferencē, skāra liturģiju. Pāvests apgalvoja, ka nepastāv pretrunas starp liturģiju pirms Vatikāna II koncila un liturģiju pēc šī koncila. Abus liturģijas veidus vieno tā pati identitāte un tie papildina viens otru.

Benediktam XVI tika jautāts arī par viņa personīgajām attiecībām ar Francijas zemi. Atbildot, viņš sacīja, ka Franciju pazīst ļoti labi ne tikai tāpēc, ka šeit vairākas reizes viesojies, bet arī tāpēc, ka studējis vairāku franču autoru darbus, sākot ar svēto Ireneju un turpinot ar Polu Klodelu, Žanu Danielū, Žanu Gitonu un citiem.

Jautāts par svētceļojuma nozīmi uz Lurdu, pāvests pastāstīja, ka viņš ir dzimis svētās Bernadetes liturģiskajos svētkos. Viņš piebilda arī, ka uz Lurdu nedodas meklēt brīnumus, bet Dievmātes mīlestību, un ka tas ir vissvarīgākais, ko var rast šai svētnīcā.

Vatikāna laikraksts L’Osservatore Romano savās slejās uzsver, ka Benedikts XVI jau līdz ar savu ierašanos Francijā – zemē, kas daudz uzmanības ir veltījusi izlīgšanai starp tautām, pievērsa skatienu Eiropai, kontinentam, kuram ir jāpalīdz atgūt nosvērtību, harmoniju un mieru.

Neraugoties uz sabiedrības sekularizāciju, daudzi cilvēki izgāja Parīzes ielās, lai redzētu pāvestu. Lai arī valsts pārvaldē, sociālajos un politiskajos jautājumos, Francija grib norobežoties no reliģijas, kristīgais mantojums nav zudis. Par to liecina arī skaitļi – uz nedaudz vairāk par 61 miljonu iedzīvotāju, vairāk nekā 46 miljoni ir kristīti Katoliskajā Baznīcā.

Aprakstot atmosfēru, kas valdīja Parīzē, L’Osservatore Romano liecina, ka pilsētas iedzīvotāji sveica pāvestu kā morālo līderi, kā brīvu cilvēku, kurš nes dzīvības un cerības vēsti un aizstāv visu cilvēku tiesības. „Vēl jo vairāk,” teikts avīzē, „francūži sveicināja pāvestu kā tēvu, kurš apmeklē savu bērnu mājas.”

I. Šteinerte