Lurda ir vieta, kur satiekas debesis un zeme

Katru gadu Lurdas sanktuāriju apmeklē vairāk nekā seši miljoni svētceļnieku. Tie ierodas gan individuāli, gan organizētās grupās. Šodien svētceļnieku vidū ir arī pāvests Benedikts XVI. Viņš ir ieradies, lai piedalītos Dievmātes parādīšanās Lurdā 150 gadu atceres svinībās. 1858. gadā četrpadsmitgadīga meitene satrauca mazā un mierīgā Pireneju kalnu ciemata iedzīvotāju sirdis un prātus. Bernadete Subirū, kuru nemācēja ne lasīt, ne rakstīt, un kura vēl nebija pieņēmusi Pirmo svēto komūniju, kādā Masabielas grotā «ieraudzīja maza auguma kundzi, kura ar smaidu lūkojās uz viņu». Tā bija pirmā parādīšanās, kurai sekoja vēl 17 reizes. 1866. gada 4. jūlijā Bernadete uz visiem laikiem atstāja Lurdu, lai dotos uz 600 km attālo klosteri, kur viņa nodzīvoja 13 gadus. Dievmātes vizionāre nomira 1879. gada 16. aprīlī Neversā. Tur atrodas viņas mirstīgās atliekas. Raugoties uz sv. Bernadeti, šķiet, ka viņa dus saldā miegā.

Lurda sagaidīja pāvestu ar apmākušos laiku, brīžiem pat spēcīgi lija. «Priecājos, redzot kā cilvēki šeit lūdzas. Lurda patiesi ir lūgšanas vieta. Cik daudzi miljoni šeit meklē garīgo palīdzību, pestīšanu, prieku, dzīves jēgu» – intervijā Vatikāna radio teica māsa Ursula, kura vairākus gadus strādā Lurdā. Šajā lūgšanu vietā pāvests uzturēsies līdz pirmdienas pēcpusdienai. Viņš ir apmeties sv. Jāzefa ermitāžā – vienkāršā savrupmājā.

Vizīti Lurdā Benedikts XVI sāka ar Jubilejas ceļa pirmo trīs posmu apmeklējumu. Vispirms viņš ieradās draudzes baznīcā, kur 1844. gadā tika nokristīta Bernadete Subirū. Pēc tam apmeklēja La cachot – šauru istabu, kur kādu laiku dzīvoja viņas ģimene. Tur pāvests saņēma Dievmātes vizionāres rožukroni un dienasgrāmatu. Trešais posms bija Masabielas grota, kur Bernadetei parādījās «saulē tērpta Sieviete». Tur meitene, ģērbusies līdzīgi kā Bernadete, pāvestam pasniedza avota ūdeni, ko viņš izdzēra. Katrs Jubilejas ceļa posms noslēdzās ar lūgšanu. 13. septembra vakarā Benedikts XVI piedalījās tradicionālajā procesijā ar svecēm.

Lurda ir gaismas zeme – vairākkārt atkārtoja pāvests. Lurda ir gaismas zeme, jo tā ir komūnijas, cerības un atgriešanās vieta. Pirms 150 gadiem Vissvētākā Jaunava Marija parādījās Bernadetei Subirū. Uzticēja mazai meitenei uzdevumu pavēstīt pasaulei dažas vienkāršas lietas attiecībā uz lūgšanu, gandarīšanu un atgriešanos. Marija atklājās kā ļoti skaista jaunava. Nav brīnums, ka Marija ir skaista, paskaidroja pāvests, jo parādīšanās laikā 1858. gada 25. martā viņa atklāja savu vārdu: «Es esmu Bezvainīgā Ieņemšana». Svētie Raksti Mariju dēvē par «saulē tērptu Sievieti», kurai galvā ir divpadsmit zvaigžņu kronis un zem kājām mēness, kas ir nāves simbols. Marija ir pilnībā ietērpta dzīvībā – sava Dēla, augšāmcēlušā Kristus, dzīvībā.

«Tādā veidā viņa ir mīlestības, labā un Dieva uzvaras zīme, kas pasaulei nes tik ļoti nepieciešamo cerību – turpināja pāvests. – Pievērsīsim savus skatienus Marijai, kura ir pilna godības un reizē tik ļoti cilvēciska, un ļausim, lai viņa vada mūs pie Dieva, kurš ir uzvarētājs».

Lurda ir īpaša vieta, kur saskatāms Dieva skaistuma atspīdums. Tā ir gaismas un miera vieta, kur satiekas debesis un zeme. Parādīšanos laikā Bernadete kopā ar Mariju lūdzās Rožukroni. Šis fakts liecina par Rožukroņa lūgšanas dziļi teocentrisko raksturu, atgādināja pāvests. Kad lūdzamies Rožukroni, Marija mums sniedz savu sirdi un skatienu, lai mēs kontemplētu viņas Dēlu. Rožukroni ļoti mīlēja pāvests Jānis Pāvils II un mudināja visus ticīgos to skaitīt. Bez tam, viņš to papildināja ar Gaismas Noslēpumiem.

Procesija ar svecēm atklāj mūsu miesīgajām acīm lūgšanas noslēpumu: Baznīcas komūnijā, kas vieno izvēlētos debesīs un šīs zemes svētceļniekus, gaismas izplūst no dialoga starp cilvēku un viņa Kungu, un cilvēces vēsturē, tai skaitā, vistumšākajos tās brīžos, paveras spožs ceļš. Šī procesija ir ļoti priecīgs un reizē nopietns notikums. Nodomi, ar kādiem tajā piedalāmies, izceļ mūsu ciešo sadraudzību ar visiem, kuri cieš. Mēs atceramies nevainīgos upurus, kuri cieš no vardarbības, kara, terorisma, bada, netaisnībām, dažādām likstām un nelaimēm, naida un apspiešanām, no pāri darījumiem viņu personas cieņai, viņu tiesību, rīcības un uzskatu brīvības aizskaršanas; mēs pieminam arī visus, kuriem ir problēmas ģimenē, kuri ir bez darba, ir slimi, vientuļi vai atrodas svešumā. Es vēlos atcerēties visus tos, kuri cieš Kristus vārda dēļ un par Viņu mirst.

Benedikts XVI skaidroja, ka, lūdzoties kopā ar Mariju, mūsu sirds atveras visiem cietējiem. Marija mūs māca lūgšanu pārvēst par Dieva un tuvākmīlestības aktu. Tādējādi, visa mūsu dzīve tiek pārveidota. Mēs esam aicināti turēt iedegtu savas ticības, lūgšanas, cerības un mīlestības liesmu.

sk, je/Vatikāna radio