Pāvests: Dieva meklēšana ir patiesas kultūras pamats

Benedikts XVI piektdien tikās ar zinātnes un kultūras pasaules pārstāvjiem. Pāvesta uzrunai uzmanīgi sekoja franču prese, salīdzinot to ar viņa uzstāšanos Rēgensburgā. Senajā viduslaiku kolēģijā pāvestu klausījās vairāk nekā 700 profesori un kultūras darbinieki, kā arī UNESCO un musulmaņu kopienas pārstāvji. Viesu vidū bija arī divi bijušie Francijas prezidenti.

Benedikts XVI pauda prieku par tikšanās vietas izvēli. Parīzes kolēģiju dibinājuši cistercieši, sv. Bernarda no Klervo garīgie dēli. Pāvests runāja par Rietumu teoloģijas un Eiropas kultūras nozīmi kontinenta attīstībā. Norādīja uz klosteru svarīgo lomu vētraino pārmaiņu laikā, ko izraisīja tautu migrācija un jaunu valstu veidošanās. Tie kļuva par patiesām kultūras dārgumu krātuvēm. Smeļot no tām, veidojās jauna kultūra. Tomēr mūku dzīves mērķis nebija veidot jaunu vai saglabāt veco kultūru, bet gan meklēt Dievu. Viņi veltīja savu dzīvi, lai atrastu patieso Dzīvi. Viņu ceļš bija Bībelē ietvertais Dieva vārds. Taču, lai to saprastu, nācās mācīties valodas. Tādēļ klosteru neatņemama sastāvdaļa bija bibliotēka un skola. Benedikts XVI atgādināja, ka klosteros meklējami arī Rietumu mūzikas pirmssākumi.

Pāvests runāja par benediktiešu svarīgo sniegumu darba kultūras attīstībā. Grieķu-romiešu pasaulē to veica vergi. Kristietība darbu uzskatīja par sekošanu pašam Dievam Radītājam. Darba kultūra un vārda kultūra veidojās klosteros. Bez tiem nav iedomājama Eiropas attīstība. «Dieva žēlastībai atvērtais prāts un ticība motivēja kristiešus iesaistīties evaņģelizācijas darbā. Kristīgās vēsts novitāte ir fakts, ka Dievs atklājās kā Logos, mūžīgās gudrības klātbūtne mūsu miesā. Ir vajadzīga cilvēka pazemība, lai varētu atbildēt Dieva pazemībai» – uzsvēra pāvests.

Tikšanās noslēgumā Francijas nacionālās bibliotēkas direktors Bruno Rasinē pāvestam parādīja XII gadsimta manuskriptu, kas tapis bernardīņu kolēģijā. Tas ir Boēcija mācības par Vissvēto Trīsvienību komentārs.

S. Krivteža