Kard. A. Ventruā par pāvesta vizītes nozīmi Francijā

Īsi pirms pāvesta Benedikta XVI apustuliskās vizītes Francijā interviju Vatikāna laikrakstam L’Osservatore Romano sniedza Parīzes arhibīskaps, kard. Andrē Ventruā. Viņš atzina, ka Svētais tēvs ir lielisks franču kultūras pazinējs. Francijā, būdams vēl kardināla kārtā, viņš ir pabijis vairākas reizes. Pēdējo 25 gadu laikā Jozefs Ratcigners ir aicināts uzrunāt franču publiku gan Parīzes Dievmātes katedrālē, gan Morālo un Politisko zinātņu akadēmijā, Sorbonnas universitātē un citur.

Kardināls Vintruā ir gandarīts, ka pirms Lurdas apmeklējuma, Benedikts XVI ir nolēmis apstāties arī Parīzē. Parīzes arhidiecēzes vadītājs par nožēlu atzīst, ka Baznīca Francijā bieži vien tiek kritizēta, pat nomelnota masu informācijas līdzekļos. Viņš uzsver, ka šāda vīzija ir netaisnīga. „Lai arī ir sarucis dievnamu apmeklētāju skaits, mazāk tiek kristīti bērni, retāk notiek katehēzes, nevar nepamanīt, ka tai pašā laikā Baznīca rīko dažādas jauniešu tikšanās, vasaras nometnes, kristību pieņem daudzi pieaugušie. Daudzi franču katoļi aktīvi piedalās Evaņģēlija sludināšanā plašā sabiedrībā,” stāsta Parīzes arhibīskaps.

Pārmaiņas, kas pēdējā gadsimta laikā ir notikušas franču katoļu dzīvē, kard. Andrē Ventruā skaidro ar cilvēku pārcelšanos no laukiem uz pilsētām, un tam sekojošo tradicionālo vērtību zudumu, ar citu kultūru un reliģiju, jo īpaši ar islāma un budisma iespaidu uz franču sabiedrību. „Tas, kas mums tiek uzspiests no ārpuses, rada pamatu skumjām,” saka Francijas Baznīcas primass. Viņš aicina izdarīt pamatīgu izvērtējumu, lai nenomaldītos no ceļa, pa kuru aicina iet Dievs.

Sociālo pārmaiņu izraisītās sekas cilvēku apziņā traucē saglabāt tādu pasaules uztveri, kāda ir pastāvējusi agrāk. Nedz tehnoloģiskais progress, nedz politiskās programmas, nedz ekonomiskā loģika šodien nespēj nodrošināt drošu nākotni jaunajām paaudzēm. Daudzi vēlas pasargāt sasniegto dzīves līmeni, tai pašā laikā apzinoties, ka nevienlīdzība nacionālajā un starptautiskajā vidē var to sagraut. „Šādā kontekstā īpaša nozīme ir Evaņģēlijā rodamās cerības vēsts sludināšanai. Šī vēsts ir pretrunā ar fatālismu, jo Evaņģēlijs aicina lauzt šodien iesakņojušos likumu „katrs par sevi” un attīstīt mīlestību un solidaritāti,” saka Parīzes arhibīskaps. Viņš ir pārliecināts, ka šādā kontekstā pāvesta vizītei būs liela nozīme Francijas Baznīcas gājumā. Vispirms tā būs kristīgās ticības liecība Euharistijas svinību laikā. „Pāvests nav ieradies, lai rīkotu sanāksmes. Viņš ir ieradies, lai liecinātu par ticību Augšāmcēlušajam Kristum,” uzsver kardināls Vintruā. Tāpat pāvesta vizīte pavērs vienotības iespēju ar Francijas Baznīcas klēru un liks kavēties pārdomās par kristīgo ticību mūsdienu kultūrā. Kardināls uzskata, ka šai ziņā lielu iespaidu atstās pāvesta vadītā konference Bernardīņu kolēģijā.

I. Šteinerte