Benedikts XVI aicina franču ticīgos būt brīviem no elkdievības

Benedikts XVI turpina savu vizīti Francijas galvaspilsētā. 13. septembra rītā viņš apmeklēja Francijas institūtu (Institut de France), kas atrodas milzīgā ēkā iepretī Luvrai. Kardināla Rišeljē 1663. gadā dibinātais institūts ir viena no prestižākajām zinātniskajām iestādēm pasaulē. Tā kompetencē ir ar franču valodu saistītie jautājumi.

Sestdienas rītā (plkst. 10.00) Invalīdu laukumā Benedikts XVI svinēja Svēto misi. Tajā piedalījās aptuveni 260 tūkstoši ticīgo. Tie, kuri atradās tālu no altāra, liturģijas norisei sekoja ar televīzijas ekrānu starpniecību. Skaistie Invalīdu dārzi un ainaviskais Marsa laukums iekļauts Invalīdu nama kompleksa (1671) un Karaskolas teritorijā. Šeit notika Vispasaules izstāde, kuras liecība ir slavenais Eifeļa tornis. Invalīdu nama kompleksā atrodas arī sv. Luisa baznīca. 1837. gadā tur notika Berlioza «Requiem» pirmatskaņojums. No 1840. gada baznīcā atdusas Napoleona pīšļi.

Kas manā dzīvē ir svarīgākais? Kam es ierādu pirmo vietu? Vai nauda, vara un pat zināšanas nav novērsušas cilvēku no viņa dzīves augstākā mērķa? Kā lai izdodas atrast to, kuru cilvēks savas sirds dziļumos īstenībā meklē? Šos jautājumus Benedikts XVI izvirzīja Svētās mises homīlijā. Viņš pievērsās mūsdienu elkdievības nopietnajai problēmai, pasvītrojot, ka tomēr nekad nedrīkstam tiesāt grēcinieku, un norādīja, kā varam izvairīties no šīs sērgas, lai mūsu dzīve tiktu veidota uz stingriem un drošiem pamatiem.

Apustulis Pāvils savus laikabiedrus mudināja «bēgt no kalpošanas elkiem», jo elki attālināja cilvēku no viņa patiesā labuma. Tie traucēja atzīt Kristu par savu Glābēju. Traucēja saskatīt un atzīt, ka Viņš ir vienīgais, kurš rāda cilvēkam ceļu pie Dieva. Šāds pamudinājums ir tikpat aktuāls arī šodien. Mūsdienu pasaule ir pilna ar sava veida elkiem, kas novērš cilvēku no dzīves patiesā mērķa un traucē būt laimīgam. Šajā kontekstā pāvests aicināja katru pārdomāt, kas dzīvē ir vissvarīgākais.

Pāvests skaidroja, ka vārds «elks», tulkojumā no grieķu valodas, nozīmē «attēls», «parādība», «rēgs», «tukša šķietamība». Elkdievība novērš cilvēku no realitātes, iegrožo to šķietamajā pasaulē. Cilvēks maldīgi domā, ka pats ar saviem spēkiem var īstenot mūžīgo laimi šajā pasaulē. Svētais tēvs atgādināja, ka apustulis Pāvils stingri nosoda elkdievību, dēvējot to par «smagu pārkāpumu», «ieļaunojumu» un «mēri». Tomēr nosodīt elkdievību nenozīmē nosodīt cilvēku, kurš to piekopj. Benedikts XVI uzsvēra, ka «nekad, savos spriedumos, mēs nedrīkstam jaukt grēku, kas ir nepieņemams, un grēcinieku, par kura sirdsapziņu mēs nevaram spriest, un, kurš vienmēr ir spējīgs atgriezties un saņemt piedošanu».

Pāvests norādīja, ka Dievs cilvēkam piedāvā ticības dāvanu, kas nekad nav pretrunā ar prātu. Tā palīdz prātam attīrīties un atbrīvoties no elkiem, un, tādējādi, atklāt patiesību par sevi un Dievu. Kristus ir iedibinājis Euharistiju, kas mudina mūs bēgt no elkdievības. Svētā mise – pateicības upuris – aicina mūs ielūkoties sevī un izšķirt to, kas mums liek paklausīt Dieva Garam un, kas mūs mudina uz ļaunu. Euharistija palīdz būt uzticīgiem Kristum un savu dzīvi saskaņot ar Viņa vārdiem. Turēties pie Kunga un būt Viņam pateicīgiem – tas ir labākais veids kā varam izsargāties no elkdievības. Katrā Svētajā misē ir klātesošs Kristus savā Baznīcā. Katrā Svētajā misē īstenojas mūsu pestīšana. Svinēt Euharistiju nozīmē atzīt, ka vienīgi Dievs var mūs pilnībā darīt laimīgus, ka vienīgi Viņš var parādīt patiesās un nezūdošās vērtības.

Homīlijā pāvests uzsvēra priestera lomu Baznīcā un mudināja jauniešus nebaidīties atbildēt aicinājumam uz priesterību un, tādā veidā, pilnībā veltīt savu dzīvi Kristum. Bez tam, katrs ticīgais ir aicināts būvēt savu dzīvi uz klints, kas ir Kristus. Uz šīs klints ir celta Baznīca. Tā pastāvēs mūžīgi «nevis tādēļ, ka tās locekļi būtu svētāki par citiem cilvēkiem, norādīja pāvests, bet tādēļ, ka Kristus to ir apsolījis». Dievs ir klātesošs Baznīcā, pasaulē un mūsu dvēselēs.

Pēc pusdienām un īsas atpūtas apustuliskās nunciatūras mītnē, Benedikts XVI ieradās Parīzes-Orli lidostā. Ar nacionālās aviokompānijas Air France lidmašīnu pāvests devās uz Lurdu. Nosēšanās notika Tarbes lidostā. Pēc tam ar helikopteru viņš ieradās Lurdā. Sestdienas vakarā pāvests vadīja tradicionālo rožukroņa lūgšanu un procesiju ar svecēm. Viņš veiks arī tā dēvēto jubilejas ceļu. Tajā ir četras apstāšanās vietas, kas saistītas ar svētās Bernadetes dzīvi: draudzes baznīca, kur viņa tika nokristīta, «cachot» jeb māja, kur dzīvoja Subirū ģimene, Masabielas grota, kur parādījās Dievmāte, un kapela, kur saņēma Pirmo svēto komūniju. Katrā no šīm vietām pāvests brīdi pavadīs lūgšanā.

Svētdien, 14. septembrī, laukumā, kas atrodas pie Masabielas grotas, kur 1858. gadā parādījās Dievmāte, pāvests kopā ar franču bīskapiem svinēs Euharistiju. Tās noslēgumā viņš vadīs euharistisko procesiju. Svētdienas pēcpusdienā Benedikts XVI piedalīsies Francijas Bīskapu konferences darba apspriedē, kas tiek organizēta pēc Svētā Krēsla lūguma. Savas vizītes pēdējā dienā, 15. septembrī, pāvests svinēs Svēto misi slimnieku nodomā. Liturģijas laikā viņš piešķirs Slimnieku svaidīšanas sakramentu. Pirmdienas pēcpusdienā Benedikts XVI atgriezīsies Romā.

sk, je/Vatikāna radio