Benedikts XVI aicina franču ticīgos būt brīviem no elkdievības
Benedikts XVI turpina savu vizīti Francijas galvaspilsētā. 13. septembra rītā viņš
apmeklēja Francijas institūtu (Institut de France), kas atrodas milzīgā ēkā
iepretī Luvrai. Kardināla Rišeljē 1663. gadā dibinātais institūts ir viena no prestižākajām
zinātniskajām iestādēm pasaulē. Tā kompetencē ir ar franču valodu saistītie jautājumi.
Sestdienas rītā (plkst. 10.00) Invalīdu laukumā Benedikts XVI svinēja Svēto
misi. Tajā piedalījās aptuveni 260 tūkstoši ticīgo. Tie, kuri atradās tālu no altāra,
liturģijas norisei sekoja ar televīzijas ekrānu starpniecību. Skaistie Invalīdu dārzi
un ainaviskais Marsa laukums iekļauts Invalīdu nama kompleksa (1671) un Karaskolas
teritorijā. Šeit notika Vispasaules izstāde, kuras liecība ir slavenais Eifeļa tornis.
Invalīdu nama kompleksā atrodas arī sv. Luisa baznīca. 1837. gadā tur notika Berlioza
«Requiem» pirmatskaņojums. No 1840. gada baznīcā atdusas Napoleona pīšļi.
Kas
manā dzīvē ir svarīgākais? Kam es ierādu pirmo vietu? Vai nauda, vara un pat zināšanas
nav novērsušas cilvēku no viņa dzīves augstākā mērķa? Kā lai izdodas atrast to, kuru
cilvēks savas sirds dziļumos īstenībā meklē? Šos jautājumus Benedikts XVI izvirzīja
Svētās mises homīlijā. Viņš pievērsās mūsdienu elkdievības nopietnajai problēmai,
pasvītrojot, ka tomēr nekad nedrīkstam tiesāt grēcinieku, un norādīja, kā varam izvairīties
no šīs sērgas, lai mūsu dzīve tiktu veidota uz stingriem un drošiem pamatiem.
Apustulis
Pāvils savus laikabiedrus mudināja «bēgt no kalpošanas elkiem», jo elki attālināja
cilvēku no viņa patiesā labuma. Tie traucēja atzīt Kristu par savu Glābēju. Traucēja
saskatīt un atzīt, ka Viņš ir vienīgais, kurš rāda cilvēkam ceļu pie Dieva. Šāds pamudinājums
ir tikpat aktuāls arī šodien. Mūsdienu pasaule ir pilna ar sava veida elkiem, kas
novērš cilvēku no dzīves patiesā mērķa un traucē būt laimīgam. Šajā kontekstā pāvests
aicināja katru pārdomāt, kas dzīvē ir vissvarīgākais.
Pāvests skaidroja, ka
vārds «elks», tulkojumā no grieķu valodas, nozīmē «attēls», «parādība», «rēgs», «tukša
šķietamība». Elkdievība novērš cilvēku no realitātes, iegrožo to šķietamajā pasaulē.
Cilvēks maldīgi domā, ka pats ar saviem spēkiem var īstenot mūžīgo laimi šajā pasaulē.
Svētais tēvs atgādināja, ka apustulis Pāvils stingri nosoda elkdievību, dēvējot to
par «smagu pārkāpumu», «ieļaunojumu» un «mēri». Tomēr nosodīt elkdievību nenozīmē
nosodīt cilvēku, kurš to piekopj. Benedikts XVI uzsvēra, ka «nekad, savos spriedumos,
mēs nedrīkstam jaukt grēku, kas ir nepieņemams, un grēcinieku, par kura sirdsapziņu
mēs nevaram spriest, un, kurš vienmēr ir spējīgs atgriezties un saņemt piedošanu».
Pāvests norādīja, ka Dievs cilvēkam piedāvā ticības dāvanu, kas nekad nav
pretrunā ar prātu. Tā palīdz prātam attīrīties un atbrīvoties no elkiem, un, tādējādi,
atklāt patiesību par sevi un Dievu. Kristus ir iedibinājis Euharistiju, kas mudina
mūs bēgt no elkdievības. Svētā mise – pateicības upuris – aicina mūs ielūkoties sevī
un izšķirt to, kas mums liek paklausīt Dieva Garam un, kas mūs mudina uz ļaunu. Euharistija
palīdz būt uzticīgiem Kristum un savu dzīvi saskaņot ar Viņa vārdiem. Turēties pie
Kunga un būt Viņam pateicīgiem – tas ir labākais veids kā varam izsargāties no elkdievības.
Katrā Svētajā misē ir klātesošs Kristus savā Baznīcā. Katrā Svētajā misē īstenojas
mūsu pestīšana. Svinēt Euharistiju nozīmē atzīt, ka vienīgi Dievs var mūs pilnībā
darīt laimīgus, ka vienīgi Viņš var parādīt patiesās un nezūdošās vērtības.
Homīlijā
pāvests uzsvēra priestera lomu Baznīcā un mudināja jauniešus nebaidīties atbildēt
aicinājumam uz priesterību un, tādā veidā, pilnībā veltīt savu dzīvi Kristum. Bez
tam, katrs ticīgais ir aicināts būvēt savu dzīvi uz klints, kas ir Kristus. Uz šīs
klints ir celta Baznīca. Tā pastāvēs mūžīgi «nevis tādēļ, ka tās locekļi būtu svētāki
par citiem cilvēkiem, norādīja pāvests, bet tādēļ, ka Kristus to ir apsolījis». Dievs
ir klātesošs Baznīcā, pasaulē un mūsu dvēselēs.
Pēc pusdienām un īsas atpūtas
apustuliskās nunciatūras mītnē, Benedikts XVI ieradās Parīzes-Orli lidostā. Ar nacionālās
aviokompānijas Air France lidmašīnu pāvests devās uz Lurdu. Nosēšanās notika
Tarbes lidostā. Pēc tam ar helikopteru viņš ieradās Lurdā. Sestdienas vakarā pāvests
vadīja tradicionālo rožukroņa lūgšanu un procesiju ar svecēm. Viņš veiks arī tā dēvēto
jubilejas ceļu. Tajā ir četras apstāšanās vietas, kas saistītas ar svētās Bernadetes
dzīvi: draudzes baznīca, kur viņa tika nokristīta, «cachot» jeb māja, kur dzīvoja
Subirū ģimene, Masabielas grota, kur parādījās Dievmāte, un kapela, kur saņēma Pirmo
svēto komūniju. Katrā no šīm vietām pāvests brīdi pavadīs lūgšanā.
Svētdien,
14. septembrī, laukumā, kas atrodas pie Masabielas grotas, kur 1858. gadā parādījās
Dievmāte, pāvests kopā ar franču bīskapiem svinēs Euharistiju. Tās noslēgumā viņš
vadīs euharistisko procesiju. Svētdienas pēcpusdienā Benedikts XVI piedalīsies Francijas
Bīskapu konferences darba apspriedē, kas tiek organizēta pēc Svētā Krēsla lūguma.
Savas vizītes pēdējā dienā, 15. septembrī, pāvests svinēs Svēto misi slimnieku nodomā.
Liturģijas laikā viņš piešķirs Slimnieku svaidīšanas sakramentu. Pirmdienas pēcpusdienā
Benedikts XVI atgriezīsies Romā.