Pozitīvs un atklāts laiciskums ir aicinājums uz dialogu ar reliģijām

12. septembrī sākās Benedikta XVI pastorālā vizīte Francijā. Piektdienas rītā no Romas starptautiskās lidostas Fjumičino ar Itālijas aviokompānijas Alitalia lidmašīnu A321 pāvests devās uz Parīzi. Lidojuma laikā viņš nosūtīja apsveikuma telegrammas Itālijas un Francijas prezidentiem. Lidmašīna nolaidās Parīzes-Orlī lidostā. Pāvestu sagaidīja Parīzes arhibīskaps kard. Ventruā, Francijas premjerministrs Fijons un citas amatpersonas. Pēc abu valstu himnu atskaņošanas Benedikts XVI devās uz seno un grezno Elizejas pili, kur tikās ar Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī.

Francijas un Eiropas kristīgās saknes, Baznīcas un valsts attiecības, dialogs, jaunieši, sabiedrības sociālais stāvoklis, cilvēktiesības, miers pasaulē – tie bija jautājumi, kuriem pieskārās Benedikts XVI savā pirmajā uzrunā Parīzē, tiekoties ar Francijas valdības pārstāvjiem. Pāvests pateicās par ielūgumu apmeklēt šo zemi, pasvītroja Francijas lielo sniegumu Baznīcai 20 gadsimtu laikā un norādīja, ka ir ieradies, lai piedalītos Dievmātes parādīšanās Lurdā 150. gadadienas svinībās. Ceļojuma galvenais iemesls ir Jubilejas svinības Lurdā. «Es vēlos pievienoties neskaitāmo visas pasaules svētceļnieku pulkam, kuri steidzas uz mariānisko svētnīcu ticības un mīlestības vadīti. Esmu ieradies šeit, jūsu zemē, lai svinētu šo ticību un mīlestību» – sacīja Svētais tēvs.

Pāvests apliecināja, ka Francijas galvaspilsēta viņam ir ļoti tuva un to labi pazīst, jo jau agrāk to bieži ir apmeklējis studiju un dažādu pienākumu dēļ. Francija var lepoties ar ļoti bagātu kultūras un ticības mantojumu. Tās saknes, tāpat kā visas Eiropas saknes, ir kristīgas – atgādināja Benedikts XVI, atsaucoties uz paša prezidenta nesen teiktajiem vārdiem Romas apmeklējuma laikā. Par to skaidri liecina arī vēsture. Francija pieņēma Evaņģēlija vēsti jau no pašiem kristietības sākumiem. Līdz ar to Baznīca spēlēja būtisku lomu tās kultūras attīstībā. Šajā zemē ir tūkstošiem baznīcu, kapelu, abatiju, katedrāļu. Vēsture liecina par mūsu senču stipro ticību, par to, cik tiem bija svarīgi atdot godu savam Radītājam.

Uzrunā pāvests pieskārās attiecībām starp Baznīcu un valsti, un attiecībām starp politisko un reliģisko sfēru. Šajā jomā Francijā notikušas pozitīvas pārmaiņas. Baznīca var baudīt reliģisko brīvību. Liela nozīme ir atklātam dialogam. Netrūkst labās gribas no abām pusēm. Tomēr dialoga veicināšanas laukā vēl ir nepieciešams neatlaidīgs darbs.

«Šajā vēsturiskajā brīdī, kad aizvien vairāk ir manāma kultūru savstarpējā tikšanās, esmu dziļi pārliecināts, ka ir nepieciešams no jauna pārdomāt par laiciskuma patieso vērtību un nozīmi – skaidroja pāvests. – No vienas puses, ir patiešām ļoti būtiski pievērst uzmanību atšķirībai starp politisko un reliģisko sfēru, lai tādējādi nodrošinātu gan pilsoņu reliģisko brīvību, gan valsts atbildību pret saviem pilsoņiem, no otras puses, ir svarīgi skaidrāk apzināties reliģijas neaizvietojamo lomu sirdsapziņas veidošanā un tās ieguldījumu, kopā ar citām instancēm, vienotas ētiskās pamatapziņas radīšanā sabiedrībā».

Benedikts XVI atgādināja, ka Romas bīskaps ir mīlošā un pestīšanu nesošā Dieva liecinieks. Viņa uzdevums ir izplatīt mīlestību un cerību visām tautām. Mūsdienu cilvēcei ir sevišķi nepieciešama cerība – uzsvēra pāvests, apliecinot, ka viņa īpašais «rūpju bērns» ir jaunieši. Šodien daudziem trūkst atbalsta punktu savā ģimenē, līdz ar to, tie cieš, nevar atrast sev piemērotu ceļu. Reizēm tie netiek saprasti, pieņemti, tiek atstāti novārtā, ir spiesti vieni paši tikt galā ar savām problēmām. Svarīgi nodrošināt jauniešiem labu formāciju un mudināt tos respektēt citus un palīdzēt citiem, lai tādā veidā, jaunieši kļūtu par nobriedušām personām. Baznīca šajā jomā var dot savu ieguldījumu – atgādināja pāvests.

Runājot par sociālo stāvokli, Svētais tēvs apliecināja, ka ir iespējams atrast atbilstošu risinājumu. Jāsāk ar problēmu saknēm, lai aizstāvētu vājos un nodrošinātu tiem cilvēka cienīgus dzīves apstākļus. Taču, kas attiecas uz mūsu planētas stāvokli, pāvests atgādināja, ka visa radība ir Dieva dāvana. Mums jāiemācās pret to izturēties ar cieņu un sargāt to. Tādēļ jāmeklē konstruktīvāki risinājumi, domājot arī par nākamo paaudžu labumu.

Bez tam, Francija, būdama Eiropas Savienības prezidējošā valsts, var daudz darīt cilvēktiesību un labā veicināšanas jomā. Ja Eiropas iedzīvotāji redzēs, ka personas tiesības tiek respektētas, tie pilnībā apzināsies šīs Savienības lielumu un nozīmi, un paši iesaistīsies tās veidošanā. Uzrunājot Francijas prezidentu, pāvests atzina, ka vadītāja uzdevums nav viegls. Laiki ir nemierīgi, tāpēc nav viegli atrast pareizo ceļu. Francija ir aicināta palīdzēt pārējai Eiropai veicināt mieru gan savā kontinentā, gan arī visā pasaulē.

Tikšanās Elizejas pilī ilga aptuveni pusstundu. Pēc privātās sarunas pāvests un prezidents apmainījās dāvanām. Tajā pašā laikā kādā no pils zālēm Francijas premjerministrs Fransuā Fijons tikās ar Vatikāna Valsts sekretāru kard. Tarčisio Bertone. Pēc pusdienām apustuliskās nunciatūras mītnē Benedikts XVI tikās ar Parīzes ebreju kopienas pārstāvjiem.

12. septembra pēcpusdienā pāvests ieradās Parīzes Bernardīņu kolēģijā, kur tikās ar zinātnes un kultūras pasaules pārstāvjiem. Eiropas izglītība ir izaugusi no klosteru skolām, kas laika gaitā kļuvušas par universitātēm. Jāpiemin Boloņas, Parīzes, Oksfordas, Kembridžas un citas universitātes. Pāvests Inocents IV mudināja cisterciešus izveidot teoloģijas studiju centru. 1247. gadā abats Etjēns de Leksingtons nodibināja kolēģiju Parīzē. Viens no studentiem kļuva par pāvestu Benediktu XII. Franču revolūcijas laikā kolēģijas ēku konfiscēja, pārvēršot vispirms par cietumu, bet vēlāk par noliktavu, pamatskolu, ugunsdzēsēju kazarmām un policijas skolas internātu, līdz beidzot tā nonāca Parīzes arhidiecēzes īpašumā. Pēc piecu gadu ilgiem restaurācijas darbiem šī viduslaiku arhitektūras pērle atkal ir atguvusi savu iepriekšējo spožumu.

Bernardīņu kolēģijā Benedikts XVI tikās ar vairāk nekā 700 profesoriem, zinātniekiem un kultūras darbiniekiem. Uzaicināti bija arī dažādu Eiropas Savienības institūciju vadītāji, UNESCO pārstāvji un musulmaņu kopienas locekļi. Pāvestu apsveica Parīzes arhibīskaps un kolēģijas rektors. Piektdienas vakarā Parīzes Notre-Dame katedrālē Svētais tēvs vadīja vesperu liturģiju. Atgādinām, ka 1229. gadā šajā dievnamā sprediķoja svētais Dominiks, 1602. gadā – svētais Francisks no Sales, bet 1937. gadā – kard. Pačelli, vēlākais pāvests Pijs XII. 1831. gadā Viktors Hugo uzrakstīja grāmatu «Notre Dame de Paris».

Vesperu liturģijā piedalījas Parīzes arhidiecēzes priesteri, semināristi un diakoni. Klātesoši bija arī dažādu reliģiju un konfesiju pārstāvji. Benedikts XVI šovakar tikās arī ar jauniešiem. Pēc vakariņām no apustuliskās nunciatūras balkona viņš apsveica Parīzes iedzīvotājus. Sestdien, 13. septembrī, pāvestam paredzēta tikšanās ar Francijas akadēmiskās pasaules pārstāvjiem. Plkst. 10 Parīzes esplanādē Benedikts XVI svinēs Euharistiju.

sk, je/Vatikāna radio/ansa/oservatore romano