Lurda – miera osta

Dievmātes parādīšanās Lurdā 150 gadu jubilejas ietvarā varam jautāt, kāda ir šīs svētvietas loma miera veicināšanas procesā. Daudzās pasaules malās joprojām notiek kari un bruņotas sadursmes, kurās iet bojā nevainīgi cilvēki. Nereti tas notiek pat reliģiskā aizsegā. Miera labā daudz iestājās pāvesti Jānis XXIII, Pāvils VI, kā arī Jānis Pāvils II.

Pāvils VI, pirms gandrīz 40 gadiem, uzstājoties ANO, pasvītroja: „Lai vairs nekad nebūtu kara, lai vairs nekad nebūtu kara! Mieram, un tikai mieram ir jāvada tautu un visas cilvēces likteņi!”. Tajā pašā tribīnē vēlāk divas reizes kāpa Jānis Pāvils II un, vēl pavisam nesen, arī Benedikts XVI. „Katra cilvēka transcendentās vērtības atzīšana veicina sirds atgriešanos, kas ir būtiska, lai stātos pretī vardarbībai, terorismam, karam, un, lai veicinātu taisnību un mieru”, sacīja Benedikts XVI. Šī gada 24. augustā, pēc lūgšanas „Kunga Eņģelis”, viņš aicināja aizvien dziļāk apzināties, ka mums visiem ir viens mērķis, kopējs liktenis, un, ka šis mērķis uz kuru visi esam aicināti, gala rezultātā, ir pārdabisks. Situācija pasaulē ir nemierīga. Uzticēšanās un sadarbības gaisotne starp tautām vājinās. Tomēr, neskatoties uz dramatiskajiem notikumiem, nedrīkstam ļauties pesimismam – pasvītroja Benedikts XVI, pieprasot atmest vardarbību. Vajadzīgi taisnīgi paņēmieni, lai atrisinātu strīdīgos jautājumus, jātur dotais vārds, jātiecas pēc kopējā labuma – tie ir daži principi, ko jāievēro, lai veidotu draudzīgas attiecības un nodrošinātu mūsdienu un nākotnes paaudzēm mieru, saskaņu, morālo un laicīgo attīstību.

Kāda ir tieši Lurdas loma miera veicināšanā? To varam sazīmēt Bernadetei adresētajos Marijas vārdos: „Apsolos darīt Jūs laimīgu, nevis šajā, bet nākamajā pasaulē”. Šī nākamā jeb, burtiski, „cita pasaule”, par kuru runā Dievmāte, ir miera pasaule. Pasaule, ko Dievs sagatavojis savam Dēlam, Nācaretes Svētās Ģimenes pasaule. Marijas sirds ir tā, kura atspoguļo Dieva mieru – sacīja sv. Jānis Eudes. Viņa ieradās Lurdā, lai nestu pasaulei mieru un aicinātu cilvēkus izlīgt un atgriezties. Vietējā Baznīca tam atbild, uzņemot svētceļniekus no visas pasaules. Piemēram, ticīgo grupas no Vācijas tur turpināja ierasties arī smagajos vēstures periodos. Pirmā Pasaules kara laikā svētvieta uzņēma daudzus ievainotos. 1934. gadā, savā pirmajā lielajā svētceļojumā uz Lurdu devās gandrīz 60 tūkstoši bijušo karavīru no 19 valstīm. Otrā Pasaules kara laikā tur atkal tika aprūpēti ievainotie. Pilsēta tika atbrīvota bez asins izliešanas. Vācu karaspēka vadonis, kurš bija katolis, nevēlējās, lai svētvieta pārvērstos par kara lauku. Tā, līdz pat šai dienai, Lurda ir nepārtraukti svētceļnieku pilna. Visiem ticīgajiem ir iespēja piedalīties Svētajā Misē, iet pie grēksūdzes, ko uzklausa dažādās valodās runājošie priesteri, piedalīties procesijās un Vissvētākā Sakramenta adorācijā. Lurda bija un ir miera oāze, jo dienu un nakti tur valda lūgšanas gars. Cilvēki caur Mariju steidzas pie Jēzus. Lai miers valdītu pasaulē, vispirms to jāatrod katram savā sirdī un savās ģimenē. Šī miera avots ir tikšanās ar Kristu.

je/Vatikāna radio