Vardarbība Indijas pavalstī Orisā: tās ideoloģiskie cēloņi

Indijas pavalstī Orisā nesen ir notikuši kārtējie vardarbības akti pret kristiešiem. Kā skaidro viens no indiešu katoļu priesteriem, Santošs Sebastians Keruvalijs, kurš šobrīd uzturas Romā, Pontifikālajā svētā Pāvila kolēģijā, vardarbībai Orisā ir ideoloģisks pamats un tā ir jāaplūko arī filozofiskā un teoloģiskā gaismā. Hindu ekstrēmisti, kas Orisā mēdz uzbrukt kristiešiem un citu reliģiju piederīgajiem, ir īpašas ideoloģijas piekritēji. Šī ideoloģija saucas „hindutva”, un tai ir saistība ar reliģiju, sociālo dzīvi un politiku.

Atskatoties vēsturē, priesteris Keruvalijs stāsta, ka XIX gadsimtā hinduisms piedzīvoja renesanses periodu. Šī gadsimtiem senā reliģija saņēma izaicinājumu no Rietumu humānisma un kristīgajiem misionāriem. Tas veda pie zināmas hinduisma atjaunotnes, ko palīdzēja veicināt Brahma Samadžs. Kristietībā viņš saskatīja ētiskos principus, kas var kalpot visas indiešu sabiedrības atjaunotnei.

Taču šai kustībai vienlaikus radās pretspēks – Arija Samadža kustība. Tās dibinātājs Dajanands Sarasvati, kurš uzskatīja, ka hinduisma atjaunotnei nav vajadzīgi citu reliģiju elementi, jo tie apdraud hinduisma vērtības, lika pamatus jau pieminētajai hindutva ideoloģijai. Savā būtībā tā ir militāra ideoloģija. Saskaņā ar hindutva, viss, kas nav no hinduisma, ir hinduisma ienaidnieks. Dajanands Sarasvati publicēja grāmatu „Patiesības gaisma”, kurā cildināja hinduisma reliģiju kā sākotnējo un mūžīgo reliģiju, tai pašā laikā kategoriski noliedzot islāmu un kristietību. Pēc šīs grāmatas iznākšanas, tika atvērtas vairākas skolas un misijas, kas centās stiprināt seno hinduisma reliģiju un atgriezt tos, kas bija pievērsušies kristietībai un islāmam.

Hindutva ideoloģijas iespaidā 1909. gadā radās arī politiskā partija Hindu Maha Sabha, kas pieprasīja, lai valstī valdītu hinduisma likumi, lai visi indieši pieņemtu hindutva mācību kā kopējo sabiedrības un kultūras pamatu, kas veicinātu indiešu patriotismu. Pakistānas atdalīšana no Indijas un tai sekojošie vardarbības uzplūdi tika uztverti kā uzbrukums hinduistiem un viņu dzimtenei.

Hindutva mācība tika padziļināta 1925. gadā, līdz ar Hedževara vadītās RSS partijas nodibināšanu. Visvairāk šī partija cīnās pret islāma izplatīšanos Indijā, taču ienaidnieku kārtā ir ieskaitīti arī kristieši un komunisti. RSS ir guvusi izplatību visā Indijas teritorijā. Tās locekļi pulcējas uz regulārām sanāksmēm un veic paramilitāras operācijas.

1964. gadā, ārpus Indijas tika nodibināta VHP kustība, kuras mērķis ir izplatīt hinduismu starptautiskā līmenī, pievēršot šai reliģijai aizvien vairāk piekritēju. Līdzās VHP, dažādās pasaules valstīs šodien tiek izplatīta arī virkne neovēdisku mācību, kuras akcentē, ka visas reliģijas reiz saplūdīs ar hinduismu. Atšķirībā no hindutva kareivīgās ideoloģijas, šīs mācības sludina mieru, toleranci un atvērtību.

Inese Šteinerte