«Apustulis» nav goda tituls. Tā ir kalpošana, kas saistīta ar lielu atbildību, un
prasa pilnīgu sevis atdevi. Šodien vispārējā audiencē, kas notika Pāvila VI zālē,
piedalījās aptuveni 9 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Uz tikšanos ar pāvestu
bija ieradušies arī Pontifikālās Svētā Krusta universitātes rīkotās konferences dalībnieki.
Katehēzes mācībā Benedikts XVI skaidroja, kas ir apustulis. Sv. Pāvils vēstulēs
bieži sevi dēvē par «apustuli». Kristīgā tradīcija atzinusi viņu par visizcilāko
«Apustuli». Pāvests norādīja, ka, saskaņā ar Pāvila mācību, apustuli raksturo
trīs īpašības. Pirmkārt, viņš ir «redzējis Kungu», ticies ar Viņu, un šī tikšanās
ir izšķiroši iezīmējusi viņa dzīvi. «Redzēt Kungu» nozīmē apzināties, ka Dievs ir
visa avots. Otrkārt, apustulis «ir sūtīts». Viņš darbojas tā vārdā, kurš viņu ir sūtījis.
Tādējādi, sv. Pāvils dēvē sevi par «Jēzus Kristus apustuli», t.i., par Viņa sūtni,
esot pilnīgā Viņa rīcībā. Tādā veidā Pāvils uzsver, ka ir saņēmis misiju no Dieva.
Šo misiju viņš veic Dieva vārdā, savas personiskās intereses noliekot otrā plānā.
Apustuļa trešā raksturīpašība ir «Evaņģēlija sludināšana». Benedikts XVI pasvītroja,
ka «apustulis» nav goda tituls. Šī kalpošana saistīta ar lielu atbildību. Tā nav viegla.
Tā prasa pilnīgu sevis atdevi. Apustulis pilnībā veltī sevi Evaņģēlija sludināšanas
darbam. Pāvils tam ir spilgts piemērs. Viņš kalpoja ar lielu dedzību, uzticību un
prieku.
Benedikts XVI sirsnīgu sveicienu sūtīja franču tautai, aicinot to
lūgties par pastorālās vizītes Francijā labu iznākumu. Ceļojums sāksies piektdien,
12. septembrī. Tā mērķis ir piedalīties Dievmātes parādīšanās Lurdā 150 gadu atceres
svinībās. «Lai šīs svinības atgādina Eiropai un pasaulei Marijas aicinājumu lūgties,
gandarīt un atgriezties» - vēlēja pāvests. «Es nāku pie jums kā miera un brālības
vēstnesis. Jūsu zeme man nav sveša. Priecājos par iespēju bieži apmeklēt Franciju,
izjust tās tradicionālo viesmīlību, apbrīnot stipro ticību un augsto cilvēciskās un
garīgās kultūras līmeni».
Apustuliskā ceļojuma laikā Benedikts XVI apmeklēs
Parīzi un Lurdu, kur pirms 150 gadiem Dievmāte atklāja, ka viņa ir Bezvainīgā Ieņemšana.
Lurdas sanktuārijā pāvests lūgsies par visu Baznīcu un mieru pasaulē. Vissvētākā Jaunavas
Marija ir māte un cerības gaisma, kas apgaismo mūsu dzīves ceļu. «Dārgie draugi, aicinu
kopā ar mani lūgties, lai šis ceļojums nestu bagātīgus garīgos augļus. Lai Dievs svētī
jūs un jūsu ģimenes».
Atgriezies savā vasaras rezidencē Kastelgandolfo, Benedikts
XVI audiencē pieņēma Ticības Mācības kongregācijas prefektu kard. Viljamu Jozefu Levadu
un tās sekretāru arhib. Luizu Ladariju Ferreru.