Jaunā Florences arhibīskapa Dž. Betori uzruna florenciešiem
8. septembrī, Jaunavas Marijas dzimšanas dienā, par jauno Florences arhibīskapu nominēts
Džuzepe Betori. Viņš dzimis 1947. gada 25. februārī Folinjo. Ieguvis teoloģijas licenciāta
grādu Pontifikālajā Gregora universitātē un Svēto Rakstu doktora grādu Pontifikālajā
Bībeles institūtā. Uzrunājot florenciešus, arhib. Betori atsauca atmiņā 1966. gada
novembri, kad 19 gadu vecumā kopā ar draugiem apmeklējuši šo pilsētu. Florence tad
pārdzīvoja plūdu un dubļu izraisītu postažu. Katrs izglābts priekšmets, katra māja,
kurā atkal varēja ievākties pēc dabaskatastrofas seku novēršanas, atgrieza prieku
cilvēku sejās. Šodien nominētais arhibīskaps pastāstīja, ka tais tālajās dienās viņā
nostiprinājusies atziņa, ka Florences pilsētai piemīt neparasta spēja atgūties pēc
iedragāta skaistuma.
Šīs izjūtas arhib. Džuzepe Betori salīdzināja ar tām,
kas viņu pārņēmušas pirms dažām dienām, kad uzzinājis, ka pāvests Benedikts XVI viņam
uzticējis vadīt šo visā pasaulē vienreizējo, vēsturiski nozīmīgo arhidiecēzi. Šoreiz
plūdu vietā urdījis nemiers sirdī, apziņa par cilvēka ierobežotajām spējām un turpmāko
lielo atbildības nastu. Taču drīz vien nostiprinājusies sapratne par to, ka nekas
nevar iebiedēt cilvēku, ja tas ir izvēlējies sekot Jēzum.
Jaunais Florences
arhidiecēzes gans sacīja, ka Kungs viņu ir aicinājis kalpot pilsētā, kam ir unikāla
vēsture, mākslas vērtības, civilizācija. Līdz pat mūsdienām ir saglabājušās lielas
materiālās un garīgaās bagātības. Šai sekularizētajā laikmetā netrūkst arī svētuma
pazīmju, cilvēku, kuri meklē patiesību un liecina par mīlestību.
„Florences
dārgumi nepieder vienīgi pagātnei. Tajā nekad neapsīks ģēniju gars, ja cilvēki ļaus
šķīstīt savas sirdis Dievam, un ja Dieva dotais intelekts liks uzdot jautājumus un
meklēt patiesību,” teica jaunais arhibīskaps. Viņš piebilda, ka iespējams, nejaušas
sagadīšanās dēļ, par savu nomināciju uzzinājis dienā, kad apritējuši tieši septiņi
gadsimti, kopš ielikts Florences katedrāles pamatakmens. Katedrālei ir skaists nosaukums
– Santa Maria del Fiore. Tulkojumā tas skan „Svētā Zieda Dievmāte”. Džuzepe
Betori pastāstīja, ka šis zieds nav nekas cits kā Kristus. Tieši kā zieds Viņš tika
ielikts Jaunavas Marijas klēpī, kur uzplaucis visu cilvēku pestīšanai. No vārda zieds
– fiore – ir atvasināts arī Florences pilsētas nosaukums.