Atvadoties no Staņislava Kučinska, SJ

5. septembrī Jēzus Sadraudzības ģenerālkūrijas kapelā Romā notika mūžībā aizgājušā tēva Staņislava Kučinska bēru dievkalpojums. Diemžēl, atvadīties paspēja tikai tie, kas šais dienās atradās Romā. Tēvs Staņislavs Kučinskis nomira pulksten 2 naktī no 3. uz 4. septembri. Uz Svēto Misi piektdienas rītā bija pulcējušies lielākoties viņa ordeņa brāļi, garīgās māsas, kas strādā infirmērijā, kā arī dažas citas personas, kas pazina tēvu Kučinski. Klāt bija Vatikāna radio latviešu valodas raidījumu redakcijas vadītāja, māsa Silvija Krivteža un redaktore Inese Šteinerte. Latviju bēru dievkalpojumā pārstāvēja arī priesteris Aleksandrs Stepanovs un Katoliskās Baznīcas Informācijas centra vadītāja Irēna Pujate, kura apstākļu sagadīšanās dēļ tieši šais dienās apmeklēja Romu. Tēvu Staņislavu Kučinski pēdējā gaitā pavadīt bija ieradušies arī Jēzus Sadraudzības ģenerālis, tēvs Adolfo Nikolass un Vatikāna radio ģenerāldirektors, tēvs Federiko Lombardi.

Svēto Misi celebrēja ģenerāļa asistents Adams Žaks no Polijas, bet klātesošos uzrunāja viens no vecākajiem ordeņa pārstāvjiem, angļu tautības jezuīts Bernards Hols. Viņš pakavējās pie galvenajiem notikumiem tēva Staņislava Kučinska dzīvē, galvenokārt pie tiem, kas ir saistījušies ar dzīvi jezuītu ordenī. Runātājs liecināja, ka tēvs Kučinskis sarunās ar citiem jezuītiem vienmēr esot izcēlis vārdu „Latvija”, tādējādi veicinot savas dzimtenes lielāku pazīšanu starptautiskajā vidē. „Latvija” – tieši tā viņš sacījis arī runājot itāliski, valodā, kurā mūsu zemes nosaukums skan „Lettonia” un bieži vien tiek jaukts ar Lietuvu (itāliski „Lituania”).

Atceroties tēva Staņislava Kučinska rakstura īpašības, ordeņa biedrs izcēla viņa lielo pazemības garu, iekšējo mieru un nosvērtību. Taču visvairāk viņš uzsvēra, ka aizgājēju atcerēsies kā ļoti draudzīgu cilvēku, ar kuru vienmēr bijis patīkami kontaktēties. Tādu pašu kā dzīvē – rāmu, paļāvības pilnu uz Dievu un iekšēji sagatavotu, jezuīti viņu redzējuši arī pārkāpjam mūžības slieksni.

Pēc Svētās Mises tēva Staņislava Kučinska mirstīgās miesas no kapelas tika pārnestas uz mašīnu un aizvestas uz Campo Verano kapsētu. Šeit, Jēzus Sadraudzības kapos, tās atdusēsies līdz piecelšanai Pastarā dienā.

I. Šteinerte