Gaidot pāvesta vizīti Sardīnijā: saruna ar Kaljāri Garīgā semināra rektoru Dž. Sanna

Gatavojoties pāvesta vizītei Sardīnijā, interviju Vatikāna radio sniedza Kaljāri Garīgā semināra rektors Džanni Sanna. Telefoniskā sarunā priesteris vispirms iepazīstināja ar viņa vadīto mācību iestādi:

„Semināram ir gandrīz 50 gadi. Savu darbību tas uzsāka 1959. gada 4. novembrī, bet tā iesvētīšana notika gadu vēlāk. Sākotnēji tas bija diecezālais, tātad, Mazais seminārs, kurā mācījās ap 300 zēnu. Tai pašā laikā Sardīnijas centrā darbojās reģionālais seminārs. Taču 1971. gadā to pārcēla uz Sardīnijas administratīvo centru Kaljāri. Jaunieši, kas iestājas šai seminārā, turpina mācības Kaljāri Teoloģijas fakultātē.”

Lūgts pastāstīt par garīgajiem paaicinājumiem Sardīnijā, priesteris Sanna atbildēja:

Domāju, ka situācija līdzinās tai, ko procentuālā ziņā vērojam visā Itālijā. Iespējams gan, ka mūsu diecēzi, kas aptver Sardīnijas salu, var uzskatīt par nedaudz laimīgāku. Šobrīd ir 34 jaunieši, kas studē teoloģiju.”

Jautāts, ko var iemācīties no jaunajiem semināristiem, saskaroties ar viņiem ikdienā, semināra rektors teica:

„Šis sektors patiešām ir ļoti svarīgs, jo man kā priesterim tas dod iespēju iedziļināties sev uzticētās kalpošanas būtībā. Īpaši to sekmē saskarsme ar šiem jauniešiem, kas veic savu gājumu uz priesterisko kalpošanu. Man tas nozīmē tikpat kā atgriezties sava priesteriskā ceļa sākumos un no jauna atklāt formācijas dziļumus, kas šiem jauniešiem palīdz izdarīt pareizo attieksmi pret savu kalpošanu, būt atvērtiem, saglabāt to, ko esam saņēmuši un tai pašā laikā būt misionāriem pasaulē, kas prasa uzklausīšanas un iekļaušanās spējas, prasmi sludināt Evaņģēliju mūsdienīgā valodā.”

Savukārt, uz jautājumu „ko sagaidāt no pāvesta vizītes Sardīnijā”, Kaljāri Garīgā semināra rektors, priesteris Džanni Sanna, atbildēja šādiem vārdiem:

„Es teiktu, ka sagaidām lielāku apziņu par Baznīcas atbildību šai īpašajā salas kontekstā – situācijā, kurā pastāv nedrošība par darba iespējām un kurā ir nepieciešams iedrošināt arī ģimenes, lai tās spētu novērtēt savu lomu sabiedrībā un Baznīcā. Tā kā šo pāvestu jau esam iepazinuši, zinām arī, ka lielu uzmanību viņš pievērš ģimenes lomai. Tāpēc ceram, ka viņa teiktais palīdzēs jauniešiem apzināties, cik bagāts ir šis resurss, ko saucam par ģimeni.”

I. Šteinerte