Benedikts XVI: naidu var uzveikt tikai ar mīlestību un lūgšanu
Cilvēks, kurš lūdzas, nekad un nekādā situācijā nezaudē cerību – sacīja Benedikts
XVI vispārējās audiences laikā, kas trešdien notika Kastelgandolfo. Šo patiesību mums
māca Svētie Raksti un par to liecina Baznīcas vēsture. Pāvests atklāja, ka daudzi
cilvēki lūdz, lai par viņiem lūgtos. Viņi uztic Svētajam tēvam savus priekus un raizes,
problēmas ģimenē un darbā, kā arī gaidas un cerības. „Varu apliecināt, ka visus un
katru pieminu – īpaši ikdienas Svētajā Misē un Rožukroņa lūgšanā”, sacīja pāvests.
„Labi zinu, ka pirmais vieds kā varu pakalpot Baznīcai un visai cilvēcei ir tieši
lūgšana”.
Baznīcas vēsturē varam redzēt daudz piemēru par lūgšanas lielo lomu
atsevišķu cilvēku un veselu tautu dzīvē. Pāvests pieminēja Edīti Šteinu un Maksimilianu
Kolbi, jo šajās dienās Baznīca svin viņu atceres dienu. Abu dzīve noslēdzās ar moceklību
Aušvicas koncentrācijas nometnē. „Ārēji varētu likties, ka viņu dzīve beidzās ar sakāvi,
bet tieši viņu moceklībā pilnā spožumā atspīd Mīlestība, kas uzveic egoisma un naida
tumsu”, pasvītroja Benedikts XVI.
Vissmagāko ciešanu brīdī, Maksimilians Kolbe
sacīja: „Naids nav radošs spēks; šāds spēks ir tikai mīlestība”. To viņš apliecināja
personīgi, atdodams savu dzīvību, lai tādā veidā izglābtu kāda ģimenes tēva dzīvību.
Tas notika 1941. gada 14. augustā. Edīte Šteina jeb Terēze Benedikta no Krusta, būdama
ieslodzīta, sacīja savām māsām karmelītēm: „Esmu gatava uz visu. Jēzus ir arī šeit
mūsu vidū”. Tie, kuriem izdevās izkļūt no nāves nometnes un palikt dzīviem, liecināja,
ka Edīte Šteina, arī stāvot nāves sliekšņa priekšā, izstaroja pilnīgu mieru un joprojām
bija vērīga iepretī citu vajadzībām. Tieši „lūgšana bija viņas noslēpums”, paskaidroja
pāvests. Viņa izdzīvoja „Krusta noslēpumu” līdz visaugstākajai pakāpei.
„Ave
Maria” – bija Maksimiliana Kolbes pēdējie vārdi. Aizkustinoši konstatēt, ka pazemības
un paļāvības pilnā vēršanās pie Dievmātes vienmēr kļūst par drosmes un spēka avotu
– pasvītroja Benedikts XVI, aicinot īpaši šajās svētku dienās atjaunot savu paļāvību
uz Mariju, jo ar savu mātišķo mīlestību viņa ir nomodā par mums debesīs katru mirkli.
Svētais tēvs atgādināja, ka Kolbes varonīgā mīlestība ir Dieva uzvaras pār ļaunumu
zīme un aicināja, caur viņa aizbildniecību, lūgties par mieru pasaulē. Uzrunājis atsevišķas
svētceļnieku grupas, pāvests apsveica jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus.
Novēlēja, lai Kristus apgaismo viņu dzīvi un dara to auglīgu labajā.