9. augustā Baznīca atzīmēja svētās Edītes Šteinas piemiņas dienu. Edīte Šteina bija
dziļa filozofe un rakstniece. Viņas darba un dzīves mantojums aizvien turpina ietekmēt
plašu intelektuālo aprindu loku Eiropā un visā pasaulē. Īpašu iedvesmu no Edītes Šteinas
gūst kristieši, lai arī savu moceklību viņa izcieta par sev dārgo jūdu tautu. Viņa
bija karmelītu klostera māsa un vēlējās sevi saukt par Benediktu no Krusta. Nacistu
izvērstā ebreju genocīda laikā viņa upurēja sevi līdzīgi Pestītājam, kurš uz krusta
atdeva pats savu dzīvību.
Edīte Šteina savulaik uzturēja draudzīgas attiecības
ar ievērojamā vācu filzofa, fenomenoloģijas pamatlicēja Edmunda Husserla asistenta
Ādolfa Reinaha ģimeni, kas bija konvertējusies protestantismā. Pēc Reinaha nāves viņa
apmeklēja viņa atraitni Getingenā. Edīte bija pārsteigta par jaunās sievietes dziļo
ticību. Vēlāk viņa rakstīja: “Tā bija mana pirmā tikšanās ar krustu un ar to, cik
lielu dievišķo spēku tas piešķir tiem, kas to nes… . Tas bija brīdis, kad sabruka
mana neticība, un Kristus sāka apgaismot mani ar savu gaismu – Kristus sava krusta
noslēpumā.”
Vēl pēc dažiem gadiem Edīte Šteina izteica šādu atziņu: “Dieva
plānā bija lietas, kas nebūt nebija ietilpušas manā plānā. Es nāku pie dzīvās ticības
un pārliecības, ka visu manu dzīvi tās vissmalkākajās detaļās, Dievs ir izplānojis
savā apredzībā, un ka Viņa visu redzošajās acīs tai piemīt pilnība un jēga.
Godinot
Edītes Šteinas piemiņu, ir vērts atcerēties vēl vienu no viņas citātiem: “Tautai nav
vajadzīgs tas, kas mums pieder, bet gan tas, kas mēs esam.”