5. augustā Baznīca Romā atzīmēs Marijas lielākās bazilikas, itāliski, Santa Maria
Maggiore iesvētīšanas kārtējo gadskārtu. Pirmais dievnams šeit pacēlās 350. gadā.
To iesvētīja pāvests Libērijs. Baznīcas celtniecību finansēja bagāts Romas patriciešu
pāris. Viņiem nebija bērnu, tāpēc savu mantojumu tie nolēma dāvāt Jaunavas Marijas
godam. Pirms tam svētā Jaunava tiem abiem bija parādījusies sapnī un lūgusi uzcelt
baznīcu. Leģenda vēstī, ka Dievmāte pati norādījusi arī dievnama būvniecības vietu.
Pašā karstākajā vasaras brīdī viņa šai vietā likusi uzsnigt sniegam. Tas bija Eskvilino
pakalns, uz kura arī šobrīd atrodas Marijas godam veltītā bazilika Santa Maria
Maggiore. Ik gadus 5. augustā Romas pilsētas iedzīvotāji un viesi svin Marijas
Sniegaines svētkus. Tā ir skaista tradīcija. Svētku rītā notiek Svētā Mise, kuras
laikā no īpašām bazilikas griestu atverēm tiek kaisīts liels daudzums baltu rožu ziedlapiņu.
Savukārt vakarā, kad jau ir iestājusies krēsla, dievnama ārpusē uz klātesošo galvām
nobirst mākslīga sniega pārslas.
Gatavojoties Marijas Sniegaines svētkiem,
jau 1. augustā Marijas Lielākajā bazilikā notika speciāls dievkalpojums, kuru celebrēja
Svētā Jeruzalemes kapa bruņinieku ordeņa lielmestrs, kardināls Džons Folijs. Viņš
jutās gandarīts par iespēju atrasties vienā no senākajiem pasaules dievnamiem, kas
ir veltīti Dievmātes godam. Kardināls pauda iespēju, ka senāks par šo Marijai veltīto
dievnamu varētu būt tikai tas, kas atrodas Efezā, vietā, kur, saskaņā ar tradīciju,
viņa kopā ar apustuli Jāni aizvadīja mūža nogali.
Ievadot lūgšanu dienas, kas
Santa Maria Maggiore bazilikā ik gadus notiek pirms Marijas Sniegaines svētkiem,
kardināls Džons Folijs novēlēja, lai Dievs piešķir žēlastību vienmēr dzīvot Jēzus
klātbūtnē, bet dzīves beigās svētīgi nomirt Viņa roku apskāvienā un sastapt Viņa Māti
un mūsu mātes.