Pāvests izsaka dziļu nožēlu par bērnu seksuālās izmantošanas gadījumiem

Sidnejas Svētās Marijas katedrālē 19. jūlijā pāvests svinēja Euharistiju. Tajā piedalījās 65 Austrālijas bīskapi, priesteri un diakoni, kā arī semināristi, ordeņu un kongregāciju noviči un novices. Katedrāle veltīta Jaunavai Marijai – visu kristiešu Palīdzības Dievmātei, kura ir pasludināta par Austrālijas debesīgo aizbildni. Tajā Svētās Mises celebrējuši pāvesti Pāvils VI (1970. g.) un Jānis Pāvils II (1986. un 1995. g.).

Liturģijas laikā notika jauna altāra konsekrācija. Uzrunājot klātesošos, Benedikts XVI atgādināja, ka cilvēcības lielumu, savas dzīves noslēpumu un nākotnes likteni varam saprast vienīgi Jēzū Kristū. Mēs dzīvojam pasaulē, kur, brīvības vārdā, tiek mēģināts nolikt Dievu „pie malas” un ticību attālināt no sabiedriskās dzīves. Taču pagātnes un mūsdienu vēstures pieredze skaidri apliecina, ka jautājumu par Dievu nekad nav iespējams apklusināt – pasvītroja pāvests. Bez tam, cilvēka dzīves reliģiskās dimensijas neievērošana, vienaldzība pret to, īstenībā, iznīcina pašu cilvēku. Svētais tēvs uzsvēra, ka ikvienas cilvēciskās realitātes vienīgā patiesā „mēraukla” ir Krusts un viņa mīlestības vēstījums.

Krusts atklāj, ka mēs paši sevi varam atrast tikai dodot savu dzīvību, pieņemot Dieva mīlestību kā nepelnītu dāvanu un rīkojoties tā, lai katram vīrietim un katrai sievietei parādītu šīs mīlestības skaistumu un atklātu patiesības gaismu, kas vienīgā nes pasaulei pestīšanu – skaidroja Svētais tēvs.

Pāvesta uzruna bija adresēta arī konsekrētajām personām un tiem, kuri tikko uzsākuši Dievam veltītas dzīves ceļu. Viņš apliecināja, ka šis ceļš ne vienmēr ir viegls. Tas prasa nemitīgu atgriešanos, atteikšanos no savām iegribām, sirds pārveidošanu, kas dod jaunu brīvību. Vienlaikus, Svētā tēva vārdi ir aktuāli arī visiem ticīgajiem, jo visi esam aicināti no dienas dienā izdzīvot kristībā saņemto žēlastību. Visai Austrālijas Baznīcai viņš vēlēja piedzīvot patiesu garīgo atjaunotni.

Homīlijā, kā to gaidīja daudzi masu komunikācijas līdzekļi, pāvests pieskārās arī pedofilijas skandālu jautājumam. “Šeit es vēlos uz brīdi apstāties, lai atzītu to kaunu, ko visi izjutām par dažu šīs zemes priesteru vai reliģiozo pieļautajiem nepilngadīgo seksuālās izmantošanas gadījumiem. Patiešām, izsaku savu visdziļāko nožēlu par tām sāpēm un ciešanām, ko piedzīvoja skandāla upuri un, kā gans apliecinu, ka jūtu līdzi viņu ciešanām.”

Pāvests pasvītroja minēto noziegumu ārkārtīgi lielo smagumu, norādīja, ka tie pelnījuši bezierunu nosodījumu, radījuši lielas ciešanas un nodarījuši kaitējumu visai Baznīcai. „Lūdzu jūs, atbalstiet savus bīskapus un līdzdarbojieties ar viņiem, lai apkarotu šo ļaunumu” – aicināja Svētais tēvs, uzsverot, ka cietušajiem jāsaņem palīdzība, bet pārkāpējiem jāstājas tiesas priekšā. Baznīcas neatliekams uzdevums ir drošākas un veselīgākas vides veidošana – sevišķi priekš jauniešiem.

Benedikts XVI atgādināja, ka Kungs aicina mūs ticēt gaismai. Mēs esam aicināti uzticēties Dieva Vārda patiesībai un cerēt, ka Viņa apsolījumi piepildīsies. Ar ticības acīm mums jāprot saskatīt žēlastības darbību sev visapkārt. Tā darbojas pat vistumšākajos dzīves brīžos, pat tad, kad visi mūsu pūliņi šķiet veltīgi. Pasaule var likties reizēm nedzirdam Dieva Vārda prasības. Taču nebīstieties! Ticiet gaismai! – mudināja pāvests, aicinot ticīgos ar visu sirdi pieņemt Evaņģēlija patiesību, ka „Jēzus Kristus, vakar un šodien un mūžīgi ir tas pats”.

je/rv