Svētais tēvs, jūs esat laipni gaidīts viesis mūsu zemē, jūs esat starp draugiem un
jūsu klātbūtne mums, austrāliešiem, ir liels gods – ar šiem vārdiem Benediktu XVI
sveica Austrālijas premjerministrs Kevins Ruds. Viņš norādīja, ka pāvests ir ieradies
kā „miera apustulis” un cerības nesējs. Ceturtdienas rītā, ar lielgabala zalvēm, Vatikāna
un Austrālijas valsts himnu atskaņošanu, Sidnejas elegantajā gotiskā stila valdības
namā notika Svētā tēva oficiālā sagaidīšanas ceremonija. Klātesoši bija Jaundienvidvelsas
apgabala un Sidnejas pilsētas pārvaldes vadītāji, Austrālijas Bīskapu konferences
prezidents arhib. Filips Vilsons, kard. Džordžs Pells, Pasaules Jauniešu dienu koordinators
bīsk. Antonijs Fišers un daudzi citi.
Benedikts XVI savā uzrunā jautāja, kas
liek šiem tūkstošiem jauniešu doties tik tālā un nogurdinošā ceļā, lai piedalītos
Pasaules Jauniešu dienu svinībās. Jaunieši vēlas padziļināt ticību un dalīties cits
ar citu priecīgajā Baznīcas kopības pieredzē. Lūk, tieši tādēļ viņi vēlas pulcēties
kopā – paskaidroja pāvests. Viņi ir izslāpuši pēc Dieva Vārda. Viņi grib pēc iespējas
labāk iepazīt savas ticības pamatus. Šis grandiozais notikums izceļ viņu ideālus.
Tas viņus iedvesmo. Tāpēc jaunieši atgriežas mājās pilni cerības un ar atjaunotu apņemšanos
veidot labāku pasauli. Svētais tēvs pauda prieku, ka var būt šo jauniešu vidū, kopā
ar viņiem lūgties un svinēt Euharistiju. Pasaules Jauniešu dienas mani pilda ar paļāvību
attiecībā uz Baznīcas un pasaules nākotni – viņš apliecināja.
Pāvests runāja
par aborigēnu kultūras mantojuma lielo nozīmi. Norādīja uz šajā zemē sastopamo milzīgo
kultūru un tradīciju dažādību, kas ienākušas līdz ar dažādu zemju ieceļotājiem. Pasvītroja
katoļticīgo lomu nācijas veidošanas procesā. Viena no spožākajām personībām bija vietējās
izcelsmes svētīgā māsa Mērija Makilopa.
Starp Pasaules Jauniešu dienu 10 aizbildņiem
ir arī pirmā austrāliešu izcelsmes svētīgā Mērija Makilopa jeb māsa Marija no Krusta.
Viņu dēvē par nabagu un analfabētu kalponi. Dzimusi 1842. gada 15. janvārī Melburnā.
18 gadu vecumā sāka strādāt par skolotāju Penolas pilsētiņā, Austrālijas dienvidos,
kur kopā ar vietējās draudzes prāvestu Džulianu Tenisonu Vudu nodibināja pirmās divas
katoļu skolas. To audzēkņi varēja iegūt bezmaksas izglītību.
Pēc dažiem gadiem
nodibināja Sv. Jāzepa kongregāciju, kurai regulu uzrakstīja pr. Vuds. Pati māsa bija
jaunās kopienas „dzīvā ikdienas regula”, izcils piemērs citām institūta loceklēm gan
kā bērnu audzinātāja, gan atbalsts viņu ģimenēm. Mērija nāca palīgā arī ieslodzītajiem,
par kuriem neviens nerūpējās. Viņa teicami prata uzklausīt un uzrunāt uz nāvi notiesātos,
kuri savas dzīves pēdējās stundas dzīvoja naidā, terorizējot citus cietuma biedrus.
Kad šāda notiesātā kamerā ienāca māsa, uzrunāja un uzklausīja to, izmisušais redzami
pārmainījās, viņa sejā parādījās smaids un nāvi spēja pieņemt mierā. Mērijas dibinātās
kongregācijas māsas ne tikai darbojās skolās, bet arī sniedza palīdzību bāreņiem,
nabagiem, bezpajumtniekiem, cietumniekiem un gados veciem cilvēkiem. Māsa Mērija nodibināja
vairākas skolas visā Austrālijas teritorijā.
Svēto dedzība nereti izraisa
pretreakciju no apkārtējo puses. Arī māsa Mērija savā dzīvē neiztika bez smaga krusta.
Pienāca brīdis, kad viņa tika asi kritizēta, smagi un netaisnīgi apvainota. Adelaidas
diecēzes bīskaps viņu pat ekskomunicēja. Mērija bija paklausīga un pilnībā uzticējās
dievišķajai providencei. Tas pats bīskaps, īsi pirms savas nāves, pieņēma māsu atpakaļ
Baznīcas kopībā, pazemīgi atzīdams savu nopietno kļūdu. Māsa Mērija turpināja kalpošanu
Austrālijā un Jaunzēlandē līdz pat spēku izsīkumam. 1909. gada 8. augustā viņa aizgāja
mūžībā.
Šodien Sv. Jāzepa māsu kongregācija ir skaitliski lielākā Austrālijā.
Kopienas māsas kalpo arī Jaunzēlandē, Peru, Brazīlijā, Ugandā un Taizemē. Māsas Mērijas
kapu 1970. gadā apmeklēja pāvests Pāvils VI un 1995. gadā – Jānis Pāvils II. Pēdējais
tajā pašā gadā viņu pasludināja par svētīgu. Sidnejas ziemeļu kvartālā atrodas māsai
Mērijai veltītā svētnīca. Tā bija pirmā vieta, kur tika uzņemts Pasaules Jauniešu
dienu krusts un ikona, ieceļojot Austrālijā. No šī paša sanktuārija krusts un ikona
tiks nogādāti uz sestdienas vakara vigīlijas dievkalpojumu un svētdienas noslēguma
Euharistiju kopā ar pāvestu. Māsas Mērijas dzīves piemērs mudina mūsdienu cilvēkus
būt nesavtīgiem un atbildēt Kristus mīlestībai, kalpojot saviem līdzcilvēkiem.
Turpinot
uzrunu, pāvests paskaidroja, ka kristieši ne tikai sniedz konkrētu ieguldījumu izglītības
un veselības aprūpes jomā, bet arī parāda mūsdienu pasaulē diskutējamāko jautājumu
garīgo dimensiju. Atgādināja, ka esam atbildīgi par mums Dieva uzticēto radību un
esam aicināti aizstāvēt cilvēku, veicinot mieru, dialogu un „vienotību patiesībā un
mīlestībā”. Uzrunas noslēgumā Benedikts XVI apliecināja, ka lūdzas, lai Svētais Gars
garīgi atjauno šo zemi, Austrālijas tautu, Baznīcu Okeānijā un visā pasaulē. Jauniešiem
nereti ir grūti izvēlēties, uz kuru pusi doties un kā labāk izmantot savus spēkus,
jo piedāvājumu klāsts ir milzīgi liels. Taču Svētais Gars dod gudrību, palīdz atrast
īsto ceļu un apveltī ar drosmi, kas ļauj iesākto paveikt ar pilnu atbildības sajūtu.
Svētais Gars aicina visu vietu un paaudžu cilvēkus kļūt svētiem.
Pēc tam Benedikts
XVI slēgtā automašīnā devās uz 5 km attālo svētīgās Mērijas Makilopas svētnīcu, kur
brīdi lūdzās pie austrāliešu debesīgās aizbildnes kapa. Kapelā pāvestu sagaidīja apmēram
100 Sv. Jāzepa kongregācijas māsas. Kopienas vadītāja māsa Anna pasniedza pāvestam
svētīgās Mērijas Makilopas bronzas tēlu.
Ceturtdienas priekšpusdienā Svētais
tēvs apmeklēja arī Jūrlietu ministriju, kur atrodas Austrālijas ģenerālgubernatora
un Karalienes Elizabetes II pārstāvja oficiālā rezidence. Ministrijas ēkā pāvests
atsevišķi tikās ar ģenerālgubernatoru Maiklu Džefriju un premjeru Kevinu Rudu.