Benedikts XVI audiencē pieņēma 4 Albānijas episkopāta locekļus, kuri Vatikānā ieradās
vizītē "ad Limina Apostolorum". Šīs Balkānu valsts bīskapu konferenci vada Tirānas-Durresas
arhib. Rroks Kole Mirditta. Albānijā dzīvo vairāk nekā 3 mlj iedzīvotāju, no kuriem
lielākā daļa ir musulmaņi. Katoļu skaits: 509 tūkstoši jeb apmēram 16 proc. Katoliskās
Baznīcas hierarhiskā struktūra sadalīta divās arhidiecēzēs un trīs diecēzēs.
Kristīgās
ticības aizsākumi Albānijā meklējami jau kopš apustuļu laikiem. Iespējams, ka šo apgabalu
evaņģelizēja sv. Pāvils un viņa māceklis Tits. Līdz 4. gadsimtam kristianizācija jau
bija notikusi gandrīz visā teritorijā. Vairāki reģiona bīskapi piedalījās Nicejas
(325. gadā), Efēzas (431. gadā) un Kalcedonijas (451. gadā) koncilos. Laikā no 10.
līdz 13. gadsimtam vietējo ticīgo dzīvi lielā mērā ietekmēja reliģiskie ordeņi: benediktīņi,
baziliāņi, franciskāņi un dominikāņi. 1555. gadā tika izdots pirmais teksts literārajā
valodā. Tas bija latīņu Misāles tulkojums. Pateicoties kristiešiem tika saglabāta
albāņu kultūras identitāte vissmagākajos laikos.
Albāņi ir cēlušies no ilīriešiem.
Lielu iespaidu uz to valodu un kultūru ir atstājis romiešu un bizantiešu valdīšanas
laiks. Albānija bija pakļauta gan bulgāriem, gan serbiem, gan turku otomaņiem. Tikai
1912. gadā tā ieguva savu neatkarību. Otrās atmodas laiks, tāpat kā citās bijušajās
padomju režīmam pakļautajās zemēs, Albānijā sākās 1990. gadā. Īsi pirms tam (1989.
gadā) šajā zemē pirmo reizi ieradās Māte Terēze. Viņa tikās ar bijušā komunistu diktatora
Envera Hokshas atraitni un apmeklēja savas mātes un māsas kapu Tirānas kapsētā. Vēl
nebijis notikums, jo līdz šim Mātes Terēzes dzimtā valsts viņu noliedza. Sākās reliģiskās
atmodas laiks. 1991. gadā Albāniju apmeklēja Vatikāna delegācija un notika pirmā katoļu
priestera ordinācija pēdējo 30 gadu laikā. 1993. gada 25. aprīlī Albāniju apmeklēja
pāvests Jānis Pāvils II, savukārt, 2001. gadā notika pirmā, pēc komunistiskā režīma
krišanas, šīs zemes bīskapu vizīte „ad Limina Apostolorum”.
Pirms bīskapu
vizītes Vatikānā, arhib. Mirditta intervijā Vatikāna Radio mudināja savas valsts iedzīvotājus
pievērsties Evaņģēlijam. Dzīvojot vērtību krīzes laikmetā, vienīgi Evaņģēlijs var
atvērt cilvēku cerībai, jo tas ir patiesības vārds. Sabiedrībā, kas mūsdienās kļūst
aizvien anonīmāka, kristietībai ir sakāms īpašs vārds. Tā vēstī, ka cilvēks var patiesi
atrast pats sevi, tikai un vienīgi izejot pretī un tiekoties ar otru. Nevienam kristietim
nav tiesību atkārtot Kaina vārdus: Vai tad es esmu sava brāļa sargs; man nav daļas
gar savu brāli. Kristietis ir aicināts iesaistīties taisnīgākas, brālīgākas un mierīgākas
sabiedrības veidošanā. Bez tam, arhibīskaps pasvītroja, ka atzīstot Jēzu, mēs apliecinām
to, ka cilvēks ir apveltīts ar vienreizēju cieņu. Dievs ir radījis cilvēku pēc sava
Dēla līdzības. Kristus turpina mums atgādināt arī šodien, ka ir klātesošs katrā nabadzīgajā,
izsalkušajā un slimajā. Mēs esam aicināti būt žēlsirdīgi pret katru savu tuvāko. Taču
būt žēlsirdīgam nozīmē ne tikai pabarot izsalkušo ar maizi, bet arī palīdzēt viņam
saskatīt un īstenot savus Dieva dotos talantus. Albāņu arhibīskaps norādīja, ka nopietnākais
uzdevums šobrīd ir evaņģelizācija.