Albānijas bīskapu vizīte "ad Limina Apostolorum"

Benedikts XVI audiencē pieņēma 4 Albānijas episkopāta locekļus, kuri Vatikānā ieradās vizītē "ad Limina Apostolorum". Šīs Balkānu valsts bīskapu konferenci vada Tirānas-Durresas arhib. Rroks Kole Mirditta. Albānijā dzīvo vairāk nekā 3 mlj iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir musulmaņi. Katoļu skaits: 509 tūkstoši jeb apmēram 16 proc. Katoliskās Baznīcas hierarhiskā struktūra sadalīta divās arhidiecēzēs un trīs diecēzēs.

Kristīgās ticības aizsākumi Albānijā meklējami jau kopš apustuļu laikiem. Iespējams, ka šo apgabalu evaņģelizēja sv. Pāvils un viņa māceklis Tits. Līdz 4. gadsimtam kristianizācija jau bija notikusi gandrīz visā teritorijā. Vairāki reģiona bīskapi piedalījās Nicejas (325. gadā), Efēzas (431. gadā) un Kalcedonijas (451. gadā) koncilos. Laikā no 10. līdz 13. gadsimtam vietējo ticīgo dzīvi lielā mērā ietekmēja reliģiskie ordeņi: benediktīņi, baziliāņi, franciskāņi un dominikāņi. 1555. gadā tika izdots pirmais teksts literārajā valodā. Tas bija latīņu Misāles tulkojums. Pateicoties kristiešiem tika saglabāta albāņu kultūras identitāte vissmagākajos laikos.

Albāņi ir cēlušies no ilīriešiem. Lielu iespaidu uz to valodu un kultūru ir atstājis romiešu un bizantiešu valdīšanas laiks. Albānija bija pakļauta gan bulgāriem, gan serbiem, gan turku otomaņiem. Tikai 1912. gadā tā ieguva savu neatkarību. Otrās atmodas laiks, tāpat kā citās bijušajās padomju režīmam pakļautajās zemēs, Albānijā sākās 1990. gadā. Īsi pirms tam (1989. gadā) šajā zemē pirmo reizi ieradās Māte Terēze. Viņa tikās ar bijušā komunistu diktatora Envera Hokshas atraitni un apmeklēja savas mātes un māsas kapu Tirānas kapsētā. Vēl nebijis notikums, jo līdz šim Mātes Terēzes dzimtā valsts viņu noliedza. Sākās reliģiskās atmodas laiks. 1991. gadā Albāniju apmeklēja Vatikāna delegācija un notika pirmā katoļu priestera ordinācija pēdējo 30 gadu laikā. 1993. gada 25. aprīlī Albāniju apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II, savukārt, 2001. gadā notika pirmā, pēc komunistiskā režīma krišanas, šīs zemes bīskapu vizīte „ad Limina Apostolorum”.

Pirms bīskapu vizītes Vatikānā, arhib. Mirditta intervijā Vatikāna Radio mudināja savas valsts iedzīvotājus pievērsties Evaņģēlijam. Dzīvojot vērtību krīzes laikmetā, vienīgi Evaņģēlijs var atvērt cilvēku cerībai, jo tas ir patiesības vārds. Sabiedrībā, kas mūsdienās kļūst aizvien anonīmāka, kristietībai ir sakāms īpašs vārds. Tā vēstī, ka cilvēks var patiesi atrast pats sevi, tikai un vienīgi izejot pretī un tiekoties ar otru. Nevienam kristietim nav tiesību atkārtot Kaina vārdus: Vai tad es esmu sava brāļa sargs; man nav daļas gar savu brāli. Kristietis ir aicināts iesaistīties taisnīgākas, brālīgākas un mierīgākas sabiedrības veidošanā. Bez tam, arhibīskaps pasvītroja, ka atzīstot Jēzu, mēs apliecinām to, ka cilvēks ir apveltīts ar vienreizēju cieņu. Dievs ir radījis cilvēku pēc sava Dēla līdzības. Kristus turpina mums atgādināt arī šodien, ka ir klātesošs katrā nabadzīgajā, izsalkušajā un slimajā. Mēs esam aicināti būt žēlsirdīgi pret katru savu tuvāko. Taču būt žēlsirdīgam nozīmē ne tikai pabarot izsalkušo ar maizi, bet arī palīdzēt viņam saskatīt un īstenot savus Dieva dotos talantus. Albāņu arhibīskaps norādīja, ka nopietnākais uzdevums šobrīd ir evaņģelizācija.

je/rv