Pontifikālajai kolēģijai Russicum - 80

15. maijā 80 pastāvēšanas gadus atzīmēja Romas Pontifikālā kolēģija Russicum. Kolēģijas pamatakmens ir likts 1928. gada 11. februārī. Kā liecina hronikas, šis notikums tika plaši atspoguļots tā laika sabiedrībā. Pamatakmeni iesvētīja Vatikāna komisijas Pro Russia prezidents, kardināls Luidži Sinčero, klāt bija arī vairāki bīskapi, prelāti, Austrumu Baznīcas klēra, tai skaitā Grieķu kolēģijas pārstāvji.

Pontifikālās kolēģijas Russicum 80 gadu jubilejas svinībās pāvesta Benedikta XVI sūtņa statusā piedalījās Vatikāna valsts sekretārs Tarčizio Bertone. Viņš bija klāt par godu dibināšanas atcerei sarīkotajā simpozijā un liturģiskajā lūgšanā, kas notika bizantiešu slāvu ritā. Savā uzrunā kardināls Bertone pateicās kolēģijai Russicum par kalpojumu, ko tā šais gados ir sniegusi Baznīcai. Vatikāna valsts sekretārs pieminēja bijušos kolēģijas rektorus, jo īpaši jezuītu tēvu Polu Mejo (Paul Mailleux), kuram Jēzus Sadraudzības ģenerālis bija uzticējis uzņemties atbildību arī par apustulisko darbību Krievijā.

Kardināls Bertone atgādināja, ka pāvests Pijs XI ir vēlējies, lai kolēģijas Russicum debesīgā aizbildne būtu svētā Terēze no Bērna Jēzus, jo viņa ir arī misiju aizbildne. „Tas pats misionārais gars, kas vadīja svēto Lizjē karmelīti viņas īsajā, bet intensīvajā dzīvē, nevar nevadīt arī tos, kas šai formācijas centrā gatavojas kļūt par Evaņģēlija sludinātājiem un liecinātājiem,” teica Tarčizio Bertone. Viņš atzina, ka laika gaitā ir notikušas lielas pārmaiņas, taču joprojām aktuāla paliek mazās Terēzes pravietiskā nojauta, proti, nest mīlestību ikvienā realitātē, ar ko nākas saskarties. Arī Pontifikālā kolēģija Russicum ir aicināta īstenot šo savu misionāro kalpojumu savā saskarsmē ar Krievijas pareizticīgo Baznīcu. „Līdz ar Vatikāna II koncilu, jo īpaši, ar 1964. gadā izdoto dekrētu Unitatis Redintegratio, ir pavēries jauns cerības un garīgu panākumu piepildīts posms. Tas ir dialoga un brālīgas tikšanās posms, kas veicina ieklausīšanos citā un savstarpēju respektu. Tādējādi ir likts pamats daudzsološam un auglīgam ekumeniskam gājumam,” teica kardināls. Viņš atzinīgi novērtēja faktu, ka Austrumeiropas un Centrāleiropas studenti, kas dzīvo šai kolēģijā, padara to par vietu, kur šis brālības dialogs var norisināties.

Uzrunas noslēgumā pāvesta sūtnis kavējās pārdomās par „pamatakmeni”, uz kura tiek būvēta katra celtne, tai skaitā arī garīga celtne. Šai ziņā tas ir „stūrakmens”, jeb pats Kristus, Baznīcas mistiskās miesas galva, no kuras katrs loceklis smeļas spēku un dzīvību. Kardināls Bertone aicināja gan kolēģijas audzēkņus un profesorus, gan visus ticīgos būt par dzīviem akmeņiem dzīvajā celtnē, kas ir iespējams dzīvojot iekšējā vienotībā ar Kristu. Kardināls piebilda, ka vienotībā ar Kristu slēpjas katra apustulāta panākumi.

iš