Pēc smagas slimības 13. maija pēcpusdienā Parīzes slimnīcā mūžībā aizgāja kard. Bernardins
Gantins. Bīskapu kongregācijas prefekts, Pontifikālās komisijas Latīņamerikas jautājumos
un Kardinālu kolēģijas dekāns, kard. Gantins ir dzimis 1922. gada 8. maijā Tofo, Beninā.
Uzvārds Gantins nozīmē Āfrikas zemes koku (gan) un dzelzi – (tin). Viņa
tēvs bija dzelzceļa pārvaldnieks.
1951. gadā Togo galvaspilsētas katedrālē
Bernardins Gantins saņēma priestera svētības. Trīs gadus strādāja diecēzes seminārā.
1953. gadā viņš devās uz Romu, lai studētu vispirms pāvesta Urbāna, bet vēlāk Laterāna
universitātēs, kur ieguva teoloģijas un Baznīcas tiesību licenciāta grādu.
1956.
gadā pāvests pr. Gantinu nominēja par Kotonu arhidiecēzes palīgbīskapu, bet 4 gadus
vēlāk par tās metropolītu. Viņš bija dedzīgs dvēseļu gans un labs organizators. Arhibīskaps
rūpējās par priesteru un kristīgo laju garīgo formāciju, paaicinājumiem, ģimenēm un
jauniešiem.
1973. gadā Pāvils VI arhib. Gantinu nominēja par Tautu evaņģelizācijas
prefektu. 1977. gada 27. jūnijā pāvests viņam piešķīra kardināla titulu, uzticot Pontifikālās
Iustitia et Pax komisijas un Pontifikālās Cor Unum padomes prezidenta
pienākumus. 1984. gada 8. aprīlī Jānis Pāvils II arhib. Bernardinu Gantinu nominēja
par Bīskapu kongregācijas prefektu. Pēc vairāk nekā trīsdemit gadu ilga kalpojuma
Svētajam Krēslam kard. Gantins atgriezās Beninā. Viņš bija pirmais āfrikāņu kardināls,
kurš vadījis kādu no Romas kūrijas dikastērijām.
Līdz ar kard. Bernardina
Gantina nāvi Kardinālu kolēģijā ir 194 kardināli, no kuriem 118 ir balsstiesīgi.