Armēņu apustuliskās Baznīcas katolikosa Karekina II vizīte Vatikānā

«Svētais Gars palīdz mums atklāt jaunus ceļus, atvērt aizslēgtas durvis, atcerēties aizmirstus vārdus, atjaunot un stiprināt sarautās attiecības». Benedikts XVI speciālā audiencē pieņēma armēņu apustuliskās Baznīcas katolikosu Karekinu II un viņa vadīto delegāciju (124). Klemensa zālē Svētais tēvs kopā ar savu viesi svinēja Vārda liturģiju. Karekins II savā un prezidenta vārdā uzaicināja pāvestu apmeklēt Armēniju.

«Vēl daudz ir darāmā, lai izdziedinātu šķelšanās radītās sapīgās brūces. Vēl ilgs un tāls ceļš ir ejams, lai sasniegtu pilnīgu kristiešu vienotību. Taču Svētais Gars jau tagad palīdz atklāt jaunus ceļus, atvērt aizslēgtas durvis, atcerēties aizmirstus vārdus, atjaunot un stiprināt sarautās attiecības – teica Svētais tēvs. – Armēņu apustuliskās Baznīcas vēsture rakstīta atšķirīgās krāsās. Tajā saplūdušas gan vajāšanu un moceklības, gan tumsas un cerības, gan pazemojuma un garīgās atdzimšanas krāsas». Pāvests pieminēja arī savu priekšgājēju Pāvila VI un Jāņa Pāvila II tikšanās ar armēņu katolikosiem.

Romā armēņu apustuliskās Baznīcas vadītājs piedalās simpozijā par Euharistijas svinēšanu. Pasākumu organizēja Pontifikālais Austrumu Institūts. Karekins II vakar apmeklēja sv. Bartolomeja baznīcu. Kā zināms, šajā senajā dievnamā, kas atrodas uz Tiberīnas salas, jau izsenis tiek godinātas armēņu tautas evaņģelizētāja – apustuļa Bartolomeja relikvijas. Kopš neilga laika tajā tiek godināti arī XX gadsimta ticības mocekļi. Baznīcas sānu altāros ir ierīkotas piemiņas vietas mocekļiem no dažādām pasaules valstīm, arī Armēnijas. Par to ir parūpējusies Romas sv. Eģīdija kopiena. Šī gada 7. aprīlī sv. Bartolomeja baznīcu apmeklēja arī Benedikts XVI.

Savukārt 7. maijā Karekins II saņēma Pontifikālās saleziāņu universitātes akadēmiskā senāta piešķirto goda doktora honoris causa titulu pastorālās teoloģijas jomā. Uzrunā viņš norādīja uz izaicinājumiem, kas saistīti ar bērnu un jauniešu audzināšanu mūsdienās. Atgādināja, ka 301. gadā kristietība Armēnijā kļuva par valsts reliģiju, sniedzot svarīgu ieguldījumu armēņu kultūras attīstībā. V gadsimtā sv. Mesrops izveidoja armēņu alfabētu. Klosteros un baznīcas skolās tika mācīta literatūra.

XX gadsimtā Armēnijas Baznīca piedzīvoja smagu zaudējumu. Turku vajāšanu laikā tika nogalināti pusotra miljona armēņu, tostarp arī vairāk nekā 4 tk. priesteru. Sagrautas vai aizslēgtas svētnīcas un klosteri. Ierobežota un stingri kontrolēta Baznīcas darbība. Taču neraugoties uz spēcīgo ateisma propogandu, ticība netika iznīcināta. Pat daži komunistiskās partijas locekļi slepus piedalījās liturģijās un pieņēma svētos sakramentus. Pēc Armēnijas Republikas neatkarības deklarācijas pasludināšanas (1991) Baznīca atsāka darbību izglītības jomā. Tika uzceltas jaunas kulta vietas un semināri. Šodien daži no nākamajiem priesteriem studē ārzemēs, arī pontifikālajās universitātēs, par ko Karekins II īpaši pateicās katoliskajai Baznīcai.

Armēnijas Valsts universitātē nesen izveidota teoloģijas fakultāte. Skolās tiek mācīta armēņu Baznīcas vēsture. Priesteri veic pastorālo darbu bruņotajos spēkos, slimnīcās un cietumos. Tiek dibinātas karitatīvās institūcijas un mediju centri. Armēņu tauta un kultūra turpina bagātināt gan Eiropas kultūras mantojumu krātuvi, gan arī katoliskās Baznīcas tradīciju un identitāti. Neskatoties uz genocīdu un vajāšanām, tauta spēja saglabāt savu nacionālo pašapziņu. Tomēr armēņu apustuliskās Baznīcas priekšā stāv vēl daudzi svarīgi uzdevumi – teica katolikoss Karekins II, uzrunājot Pontifikālās Salesiana universitātes studentus un profesorus.

sk/rv/ansa