Vatikāns: Ungārijas bīskapu vizīte "ad Limina Apostolorum"

Vatikānā sākās Ungārijas bīskapu vizīte "ad Limina Apostolorum". Tās ietvaros Benedikts XVI, 5. maijā, tikās ar Eštergomas-Budapeštas arhibīskapu Peteru Erdo, trīs palīgbīskapiem, kā arī ar Gioras un Šekesfeervaras bīskapiem.

Ungārijā dzīvo 10 miljoni 76 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem nedaudz vairāk nekā 6 miljoni, apmēram, 65 procenti ir katoļi. Valstī ir 4 arhidiecēzes un 10 diecēzes, no tām – 2 izveidotas bizantiešu rita ticīgajiem. Bīskapu konferences prezidents ir Eštergomas-Budapeštas arhibīskaps kard. Peters Erdo. Apustuliskais nuncijs – Kaorlas titulārbīskaps Juliušs Janušs.

Baznīcas aizsākumi šajā zemē meklējami 11. gadsimtā. 1000. gada 25. decembrī tika kronēts pirmais Ungārijas karalis svētais Stefans, kurš sniedza lielu ieguldījumu ne tikai politiskās, bet arī reliģiskās dzīves organizēšanā, ieliekot stingru kristīgās kultūras pamatu. Stefans ir valsts dibinātājs, kristīgās ticības izplatītājs un Ungārijas debesīgais aizbildnis. 1083. gadā Baznīca viņu oficiāli iecēla svēto kārtā. Stefana valdīšanas laikā Ungārijā tika celti dievnami, klosteri (tai skaitā, slavenā Pannonālmas Svētā Mārtiņa benediktīniešu abatija) un izveidotas 10 diecēzes. Arī nākamajos gadsimtos Baznīca Ungārijā piedzīvoja uzplaukumu. No 1945. līdz 1989. gadam, padomju okupācijas laikā, tāpat kā citās Austrumeiropas zemēs, arī Ungārijā notika vajāšanas. Viens no redzamākajiem pretošanās komunisma režīmam tēliem bija Ungārijas primass Juzsefs Mindšentijs. 1946. gadā pāvests Pijs XII viņu iecēla kardināla kārtā. Beretes pasniegšanas svinību laikā pāvests viņam izteica pravietiskus vārdus: „Tu būsi pirmais no 32, kuram nāksies izciest moceklību, ko simbolizē šī sarkanā krāsa”. Drīz vien, 1948. gadā, sākās viņa Kalvārijas ceļš. Kardināls tika notiesāts, arestēts, un 8 gadus pavadīja cietumā. Nomira Vīnē, 1975. gadā. Jānis Pāvils II, savas vizītes laikā Ungārijā, 1991. gadā, apliecināja, ka kard. Mindšentijs atstājis „izcilu uzticības Kristum un Baznīcai, kā arī mīlestības uz tēvzemi liecību”. Pēc Padomju režīma krišanas atjaunojās diplomātiskās attiecības starp Ungāriju un Vatikānu. Jānis Pāvils II Ungāriju apmeklēja 2 reizes: 1991. un 1996. gadā.

Ungārijā ir vairāk nekā simts konsekrētās dzīves institūtu. Baznīca lielu ieguldījumu sniedz jaunatnes izglītošanas laukā. Aktīvi darbojas jaunās reliģiskās kustības un kopienas, ir vairāki katoļu masu mediji. Viens no galvenajiem izaicinājumiem – ģimenes vērtību aizstāvēšana.

je/rv