Vatikāna diplomātiskā korpusa vadītāja vizīte Bosnijā un Hercegovinā
Svētais Krēsls atbalsta Bosnijas un Hercegovinas centienus kļūt par Eiropas Savienības
un citu eiroatlantisko institūciju locekli, paziņoja Vatikāna preses dienests. No
26. līdz 29. aprīlim Vatikāna ārlietu valsts sekretārs arhib. Dominiks Mamberti veica
vizīti šajā Balkānu valstī. Viņš tikās ar valdības un katoļu Baznīcas pārstāvjiem,
kā arī ar žurnālistiem. Piedalījās Starpreliģiju padomes darba sanāksmē. Tās ietvarā
darbojas kristieši, musulmaņi un ebreji.
Bosniju un Hercegovinu pēc kārtas
vada trīs prezidenti. Viņi pārstāv vietējās etniski-reliģiskās grupas: musulmaņu bosniešus,
pareizticīgo serbus un katoļu horvātus. Prezidentu kopīgajā rezidencē Sarajevā tika
rīkota tikšanās par godu Vatikāna „ārlietu ministram”. 27. aprīlī Mostaras katedrālē
arhib. Mamberti svinēja Euharistiju. Homīlijā atgādināja, ka pāvests Jānis Pāvils
II karsti vēlējās apmeklēt šo pilsētu, taču tas nebija lemts. Ar lielām grūtībām viņam
izdevās apmeklēt Sarajevu, un vēlāk arī Banja Luku. Arī Benedikts XVI velta lielu
uzmanību sarežģītajai situācijai Bosnijā un Hercegovinā – uzsvēra Vatikāna diplomātiskā
korpusa vadītājs.
Saskaņā ar statistikas datiem 1991. gadā Bosnijā un Hercegovinā
dzīvoja 4 mlj 355 tk. iedzīvotāju, taču sakarā ar trīs gadus ilgo karu (1992.-1995.)
to skaits strauji saruka. Bruņotajā konfliktā gāja bojā aptuveni 150 tk. cilvēku,
tūkstošiem devās bēgļu gaitās. Pilnīgi vai daļēji sagrautas mājas, slimnīcas, skolas
un kulta vietas – gan kristiešu svētnīcas, gan musulmaņu mošejas. 1995. gadā tika
noslēgts Deitonas miera līgums, kas sadalīja Bosniju un Hercegovinu divās federālās
vienībās — Bosnijas un Hercegovinas Federācijā un Serbu Republikā. Kopš tā laika līguma
īstenošanu Bosnijā un Hercegovinā pārrauga ANO ieceltais Augstais pārstāvis.