Jezuītu tēva F. Lombardi atskats uz pāvesta vizīti ASV

Noslēdzoties pāvesta Benedikta XVI vizītei Amerikas Savienotajās Valstīs, atskatu par to sniedz Svētā Krēsla preses dienesta vadītājs un Vatikāna radio direktors Federiko Lombardi. Jautāts, kas, viņaprāt, bija visnozīmīgākais šīs vizītes laikā, tēvs Lombardi, kurš bija ceļojuma delegācijas sastāvā, teica: „Atceros, ka vēl pirms vizītes, pāvests vēstījumā amerikāņiem uzsvēra, ka tās temats sauksies „Kristus – mūsu cerība”. Tieši šis bija vienojošais visu vēstījumu motīvs.”

Jezuītu tēvs piebilda, ka Baznīcai ASV bija nepieciešams mierinājums un iedvesma, bet ANO teiktajā uzrunā pāvests norādīja uz patieso pamatu, uz kura ir jāceļ tautu nākotne.

Benedikts XVI izpelnījās apbrīnu par to, ka viņš skaidri un tieši runāja ar Baznīcas un sabiedrības locekļiem par smagiem jautājumiem, tādiem kā pedofīlijas skandāli. Tēvs Lombardi akcentēja, ka runājot par šiem jautājumiem, pāvests ir atzinis ne tikai Baznīcas locekļu vainu, bet pamudinājis dziedēt ievainojumus un nākotnē uzņemties nepieciešamo atbildību, lai šādi fakti vairs neatkārtotos. Savās uzrunās Benedikts XVI norādīja, ka šī atbildība ir jāiekļauj daudz plašākā kontekstā, integrālā veidā iepazīstinot mūsdienu sabiedrību ar Kristus vēsti un veicot plašāku izglītojošo darbību pašā Baznīcā.

Pāvests ir iekarojis daudzu amerikāņu sirdis, runājot par šīs zemes pamatvērtībām. Jautāts, vai šis ceļojums var palīdzēt Amerikai apzināties savu lomu mūsdienu pasaulē, tēvs Lombardi atbildēja: „Protams. Pāvests ir izmantojis klasisko pāvestu pedagoģiju, tai skaitā sava priekšgājēja pedagoģiju, lai runātu ar autoritātēm un ar visu nāciju, un palīdzētu tiem rast savas saknes un vērtības, savu vēsturisko paaicinājumu. Pāvests runāja ar amerikāņu nāciju par sadzīvi starp daudzām tautām ar atšķirīgu kultūras un ticības mantojumu un par kopēju lielas cilvēku kopienas celtniecību, kas ir balstīta brīvībā un demokrātijā. Šai kopienai ir jākļūst par miera, izlīgšanas un draudzīgas sadzīves vēstnesi visai cilvēcei. Tai ir jākļūst par brīvības vēstnesi, liecinot, ka brīvība balstās Dieva Radītāja atzīšanā.”

Tēvs Lombardi piebilda, ka arī prezidents Bušs un viceprezidents Čeinijs ir atzinuši šo pāvesta spēju novērtēt amerikāņu nācijas pozitīvos aspektus un piešķirt tiem vēstījuma vērtību.

Pāvesta ceļojumu Amerikas Savienotajās Valstīs atmiņā palīdzēs saglabāt arī daudzi attēli. Varbūt spēcīgākais no šiem attēliem ir tas, kurā pāvests redzams, lūdzoties Ground Zero. Jautāts, kāda ir šī notikuma dziļākā nozīme, neskaitot emocijas, Federiko Lombardi teica: „Pāvests bija ieradies, lai lūgtos. Ground Zero viņš neteica lielas uzrunas. Turp viņš devās, lai kavētos pārdomās un līdz ar to mūs visus aicināja turpināt domāt par šo noslēpumu – par 11. septembra notikumu. Tas ir ļaunuma noslēpums, kas izpaužas ar neaptveramu agresivitāti un vardarbību mūsu vēsturē, mūsu dienās. Šis slepkavnieciskais ļaunums, kas nogalina tūkstošiem nevainīgu cilvēku, nemaz par to nesatraucoties, bet gluži pretēji, cenšoties panākt tieši to, lai apliecinātu savu vietu mūsu dzīvē, padarītu to nemierīgu un ienestu tajā apjukumu. Ar savu klātbūtni Ground Zero pāvests atgādināja, ka toreiz, tūlīt pēc traģiskajiem notikumiem, daudzi cilvēki apliecināja arī pretējo – to, kas ir labākais viņos. Tā bija solidaritāte ar tiem, kas cieta.”

Tēvs Lombardi piebilda, ka palīgā cietušajiem devās vairāk nekā 400 cilvēki. Sniedzot palīdzību citiem, bojā gāja vairāk nekā 340 cilvēki, daudzi no tiem ugunsdzēsēji. Nedrīkst aizmirst, ka cenšoties palīdzēt, šie cilvēki ziedoja paši savas dzīvības. Tas vieš cerību, kas palīdz lūkoties nākotnē un atcerēties, ka pastāv ne tikai ļaunums, bet arī labais. Vatikāna radio direktors uzsvēra, ka tieši ar šādu attieksmi ir jāraugās uz priekšu, lai neļautos bailēm un censtos veidot labāku sabiedrību, balstoties uz tiem principiem, ko pāvests atgādināja ANO, proti, uz cilvēka cieņas principa, uz Dieva Radītāja atzīšanu, kā arī uz visiem pārējiem principiem, ko mums palīdz saskatīt Jēzus Kristus, mūsu cerība.

iš